Saldais ēdiens visiem nepieradinātas un ļoti nestandartizētas indīmūzikas faniem.

Viena no pirmajām šī gada debijām – sauthemptoniešu Maika Lindseja (ģitāra) un Sema Gendersa (vokāls, ģitāra) dueta ‘Tunng’ plate ‘This Is…Tunng’, vienlaikus piesakot savu kandidatūru arī uz visu laiku netradicionālāko debijas plašu topu, pirmajā brīdī pārsteidz klausītāju nesagatavotu – gluži tāpat kā grupas stilu raksturojošais folktronikas jeb elektrofolka jēdziens. Vienā maisā saliekot slinkas akustiskās ģitāras, bandžo, vijoļu spēli un sintezētus skaņu semplus, lieliskāko salīdzinājumu savai daiļradei ir pratusi sarūpēt pati grupa, sevi nodēvējot par „The Beta Band”, kas nejauši apmaldījušies Kongo džungļos. Vila Oldhema (viņš arī Bonnie „Prince” Billy) cienīgas akustiskās ģitāras partijas nemanot pāraug daudzslāņainos nākotnes elektro-popa opusos, taču lai arī cik kosmiski (lai neteiktu komiski) tie brīžiem neizklausās, ir grūti pretoties „Tunng” domas lidojumam un oriģinalitātei, kas izplešas arī ārpus plates robežām, katru jaunu tās baudīšanas reizi padarot savā ziņā neatkārtojamu. Dīvainība ir ‘This Is…Tunng’ otrs vārds, kas varbūt aizbiedēs daudzus, taču dažiem pavērs jaunus apvāršņus.

Iesaku: ‘People Folk’, ‘Beautiful And Light’, ‘Song Of The Sea’, ‘Fair Doreen’, ‘Code Breaker’