Kārtējais apliecinājums skotu mūzikas pasaules dažādībai, kurā, blakus lecīgajiem „Franz Ferdinand” vai sapņaini dzīvespriecīgajiem „Belle & Sebastian” (nemaz nerunājot par skotu tautas mūzikas pērlēm, piemēram, „The Battlefield Band” veidolā), jau vairāk nekā divdesmit gadus eksistē arī folk-ambient trio „The Blue Nile”.

Pirmā doma, kas iešaujas prātā, izdzirdot Glāsgovas trio (solists, dziesmu autors Pols Bukanans, basists Roberts Bells un taustiņinstrumentālists Pols Džozefs Mūrs) ceturtā studijas albuma ‘High’ pirmās taktis, ir: „Vai tiešām Pīters Geibriels ir ierakstījis ko jaunu?” – tik ļoti Pola Bukanana miltaini „vecišķais” vokāls brīžiem atgādina sirmo ģēniju. Godīgi sakot, šī arī ir visspilgtākā ideja, kas „uzpeld” prātā, gremdējoties 40 minūšu plašā lo-fi, ambient un viegla popa okeānā ar nedaudziem folkmūzikas elementiem…

Un nav jau arī brīnums. Apvienība, kas savas vairāk nekā divdesmit gadu ilgās karjeras laikā, debitējot jau tālajā 1984.gadā ar ‘A Walk Across The Rooftops’ (kas patiesībā bijis demonstrācijas ieraksts, ko pasūtījusi kāda vietējā elektronisko mūzikas instrumentu firma, lai prezentētu savas jaunākās ierakstu tehnikas spējas), ir radījusi nieka četrus albumus (kopsummā 33 dziesmas) un divas vai trīs reizes „parakstījusies” uz pasākumu, ko ar gariem zobiem varētu nodēvēt par koncerttūri (to pašu mēneša garumā), pirmajā brīdī nerada pamatu nevaldāmiem vārdu plūdiem, slavas dziesmai vai skaidram viedoklim par sevi. Un, kas pats interesantākais, tomēr nepietiek (lai kā arī negribētos teikt pretējo) ar vienu ‘High’ „izgaršošanas” reizi, lai saprastu, kas „The Blue Nile” padara par tik vērtīgu atklājumu šībrīža mūzikā. Taču nav arī nepieciešams ierakstu savā disku atskaņotājā „drillēt” uz riņķi līdz nemaņai – tas pats atrod savu klausītāju, nemanot „iesēžoties” prātā un, ik pa brīdim par sevi atgādinot, kļūst par daļu no savas auditorijas. Apmēram pēc pāris nedēļām tu nespēsi saprast, kā gan līdz šim esi spējis izdzīvot bez šī eksistenciālas melanholijas pārsātinātā ieraksta! Tas, ko angļu valodā varētu saukt kā „grower”, ir ne tikai lielākā ‘High’ vērtība, bet patiess retums mūsdienu mūzikas pasaulē, ko nedrīkst novērtēt pārāk zemu. Var jau būt, ka „The Blue Nile” jau ir radījusi savu lieliskāko albumu un šī ir tikai vāja atblāzma, taču ‘High’ jebkurā gadījumā godam pretendē uz ideālā audiofīlu un citu „naktsputnu” ieraksta titulu.

Iesaku:
‘I Would Never’, ‘Because Of Toledo’, ‘High’, ‘Stay Close’