Pēc ilgāka pārtraukuma Britu salu brīvdomīgākā mūziķe nāk klajā ar ierakstu, kas ne tikai nesagādās vilšanos īsteniem PJ Hārvijas faniem, bet arī patīkami pārsteigs hipnotiskas un dziļi personiskas mūzikas cienītājus, kuriem vārdu salikums “PJ Harvey” varbūt ir vēl gluži svešs.

Pollija Džīna Hārvija, piedāvājot savu nu jau septīto studijas albumu, izlēmusi nesekot tā priekšgājēja, 2000.gada vasarā iznākušā ‘Stories From The City, Stories From The Sea’ pēdās. Tas gan nenozīmē, ka šonedēļ izdotais ‘Uh Huh Her’ pavisam atteicies no griezīgu ģitāru caurausta roka ar vieglu kantrī “piesitienu”, kas jo plaši bija manāms iepriekšējā platē. Tomēr “jaunā Hārvija” ir krietni konceptuālāka, orientēta uz šaurāku klausītāju loku; par to liecina jau pirmais albuma skaņdarbs ‘The Life And Death Of Mr. Badmouth’ – tumšs, tumīgu ģitāru un askētiska vokāla krustojums, kas nu itin nemaz neatgādina vieglo un dzīvespriecīgo Hārviju no ‘Stories From The..’. Arī turpinājumā vieglāki eposi mijas ar dziļi intīmām un tumšām skaņām, kuras visas vieno viens kopsaucējs – Hārvijas daiļrades pamatā eksistējošais pašpuicisms, kas ‘Uh Huh Her’ atspoguļojas vairāk kā jebkad iepriekš. Tas gan nenozīmē, ka viss albums ir tikai ķērcošu ģitāru, savādu ritmu un kliedzošas solistes sintēze (lai arī albumā ir vismaz divi skaņdarbi (‘Who The Fuck’ un ‘Cat On The Wall’), kuru virspusējs raksturojums varētu izskatīties tieši šādi), tomēr ieraksta, manuprāt, drusku pārspīlētais drūmums un patoss nedaudz nomāc albuma otro pusi, kuras galvenais trumpis ir krāšņas, skumjas, vienkāršas un ārkārtīgi hipnotizējošas balādes. Par dziesmu tekstiem vispār nerunājot…

Rekomendējamas dziesmas:
‘Shame’, ‘No Child Of Mine’, ‘You Come Through’