Maiks Skinners, šķiet, ir pārspējis pats sevi, radot vienu no pēdējā laika daudzpusīgākajiem un aizraujošākajiem 2-step un hip-hop skatuves ierakstiem, pat aizsteidzoties pa priekšu pagājušā gada izslavētākajam šī “vārda mākslas” paveida aktierim Dizzee Rascal.

Jau kopš 2002.gada absolūti šokējošās debijas ‘Original Pirate Material’ izskatā, kura piedāvātos house, hip-hop un jungle “salātus” izsalkusī britpopa publika aprija “bez sāls”, ar neviltotām cerībām tika gaidīts kāds nebūt turpinājums. Tomēr esmu pārliecināts, ka ‘A Grand Don`t Come For Free’ pārsteigs daudzus, visnotaļ pozitīvā nozīmē.

Jaunā birmingemieša Skinnera otrais ieraksts vēl intensīvāk nekā tā priekšgājējs pievēršas stāstam par dzīves dienām un nedienām, to skaitā – arī par futbolu, alkoholu un, protams, attiecībām, iepriecinot ar gūzmu trāpīgu vārsmu un citātu (“I’ve got crap reception in my house / I have to stand in a certain spot in my kitchen or it cuts out”). Šeit runa ir daudz vairāk par saturu, nekā par formu, kādā tas ietērpts, lai gan nevienā no šiem abiem “mainīgajiem lielumiem” Skinneram nav kur piesieties – ‘A Grand Don`t Come For Free’ aplaimo kā ar izteikti indīroķīgām meldijām pirmajā albuma singlā ‘Fit But You Know It’ un pat uz klubu mūzikas scēnu tēmējošām vibrācijām skaņdarbā ‘Blinded By The Lights’ (kam gan nav ne mazāka sakara ar “Manfred Mann`s Earth Band” ‘Blinded By The Light’), tā arī izraisa smaidu par “The Streets” vieglo un nesamāksloto dabu. Un nav runa par to, vai ‘A Grand Don`t Come For Free’ ir labāks vai sliktāks par tā priekšgājēju vai arī kādu citu mūzikas ierakstu. Tas ir mākslas darbs, kura spējai nepilnā stundā aplūkot tik daudzus muzikālus terminus, ka praktiski neiespējami ierakstu ierindot jebkādā no zināmajiem mūzikas žanriem, grūti atrast līdzinieku.

Rekomendējamas dziesmas:
‘It Was Supposed To Be So Easy’; ‘Could Well Be In’; ‘Get Out Of My House’; ‘Empty Cans’.