Laikā, kad visā pasaulē mūziķi un ierakstu kompānijas domā par pēc iespējas skaļāka imidža radīšanu un pēc iespējas lipīgāku dziesmu saražošanu, atrodas cilvēki, kam tas viss nav tik ļoti svarīgs. Tā vietā viņi ir gatavi “labdarībai” un rūpēties par to mūzikas industrijas patērētāju daļu, kas vismaz pašlaik ir atstāta diezgan lielā novārtā. Tie ir bērni.
Tag Archives: rock
Robbie Williams ‘Live Summer 2003’ (3,5/5)
Popzvaigzne, bards, Frenka Sinatras pārveidota un nedaudz uzlabota versija – varat viņu saukt, kā vien vēlaties, taču viņš apbrīnojami īsā laikā ir izveidojis perfektu pasaules lielākā šovmeņa reputāciju, kā rezultātā viņš un, galvenokārt, viņa balss un šarms ir laipni gaidīti jebkurā pasaules malā.
Ieva & Igo ‘Klusums Starp Mums’ (4/5)
“Atcerieties laiku bez steigas, bez naudas, bez automašīnas, toties ar sirds siltumu un mīlestību”- tā, komentējot sākotnēji 1987.gadā izdoto plati, aicina darīt muzikoloģe Daiga Mazvērsīte. Vai tas maz iespējams – dzīvot bez steigas?! Bez naudas – vispār nereāli! Kur tad nu vēl bez personīgā auto, ar kuru tik ērti var ik dienas sniegt savu artavu ozona cauruma palielināšanā!
Imants Kalniņš ‘Vēl viens Tu, vēl viens es’ (3,5/5)
Lai gan jaunais un sen gaidītais Imanta Kalniņa albums ‘Vēl viens tu, vēl viens es’ ticis izdots jau vasaras sākumā, tomēr nezināmu iemeslu dēļ tam ir izdevis “paglābties” no mūzikas kritiķu, vērtētāju un vienkāršo interesentu pastiprinātiem uzmanības apliecinājumiem. Uzskatu, ka nepelnīti.
Continue reading Imants Kalniņš ‘Vēl viens Tu, vēl viens es’ (3,5/5)
The Darkness ‘Permission To Land’ (4/5)
Nesen manās rokās nonāca kāda aizvēsturiska “Slade” koncerta DVD versija. Pats fakts nebūtu tik nozīmīgs, lai to pieminētu šeit, taču šis disks man tika iedots pēc apmēram pusgada gaidīšanas garā rindā, jo tiklīdz pavīd piedāvājums, uzreiz uzrodas arī liels skaits pieprasītāju, galvenokārt pāri 40, kuri savos jaunības gados tik ļoti pie šīs mūzikas ir fanojuši, ka nevar vien to beigt, pat pēc tik daudziem gadiem. Un tikai tad tu sāc pamanīt, cik ļoti cilvēkiem ir vajadzīga vienkārša, priecīga, dumja rokmūzika, lai beidzot aizmirstu par cilvēkiem, kuriem sūnas aug bārdā! Visu cieņu “Slade”, “Poison”, “Def Leppard” un līdzīgajiem – man arī patīk nostaļģija, taču viņu laiks ir pagājis. Jau sen, turklāt. Viņi ir kādus 15 gadus mīnusā! Vai tiešām lai tikai pakavētos atmiņās tie paši “Deep Purple” ir trīsreiz jāsauc uz Latviju?