Kā rīkoties situācijā, kad līdz tavām ausīm beidzot aizskanējis jau septembrī izdots skotu postrokeru albums, kurā, ar vēsu prātu raugoties, ir tikai viena ļoti laba un dažas ok dziesmas, taču, par spīti tam, tieši ŠIM ierakstam ieskanoties tavās tumbās, galvā kaut kas noklikšķ… Un top sentences par vienas labas dziesmas nozīmi mūzikā, vispārīgas apceres par grupām, kuras iespējams vērtēt tikai tad, ja esi vismaz reizi dzīvē tās ielaidis savā sirdī un perfekti pārzini to pagātni. Vai gadījumā šāda “agregātstāvokļa” pēkšņa iegūšana vien jau neliecina par starp notīm acīm redzamu fonā skanošās mūzikas radošuma pakāpi? Vai arī tas kārtējo reizi ir stāsts par postroka žanra valdzinošo spēku?
Tag Archives: post rock
Stereolab ‘Chemical Chords’ (3/5)
Formas uzvara pār saturu – tā četros vārdos gribētos raksturot jaunāko “Stereolab” plati. Puiši un meitenes krietni mazākā mērā te ir aizrāvušies ar muzikālās bohēmas konstruēšanu, tā vietā uzsvaru liekot uz daudzveidību un vārdu “interesants” tā ne-pārnestajā nozīmē. Es melotu, ja teiktu, ka albuma “baudāmībai” tas ir nācis par labu.
Sigur Ros ‘Með suð í eyrum við spilum endalaust’ (4/5)
Pirmkārt jau jāapsveic “Sigur Ros” ar, šķiet, pirmo albumu savā karjerā, par kuru pilnīgi visa mūziku mīlošā auditorija uzreiz “nešpricē biksēs mazās porcijās”. Iespējams, vīzdegunīgs, taču gana atbilstošs uzsaukums priekš grupas, kuras mūzika, reiz patiesi maz-pamanīta un nenovērtēta, jau kādu laiku ir apaugusi ar kiču un iekļaujama “grēks-nezināt-skaitās-stilīgi-klausīties” kategorijā. Tas nenozīmē, ka es vai tu šo grupu uzlūko tieši šādi – ir runa par tendenci, kad cilvēki neiedziļinās mūzikā, kurā izņēmuma kārtā (uz vispasaules popkornizācijas fona) IR vērts ieklausīties arī mazliet rūpīgāk.
Continue reading Sigur Ros ‘Með suð í eyrum við spilum endalaust’ (4/5)
Židrūns ‘Židrūnam sāp’ (4/5)
Ja pirms nieka pāris gadiem vēl varēja atļauties vīpsnāt par Latvijas “indie” mūzikas attīstību vai, precīzāk, stagnāciju (tāds LIML-s vēl vispār eksistē?), tad pēdējā laikā šai sfērā ir jaušamas ilgi gaidītas un cerētas aktivitātes. Sākot ar dažādiem “indie” mūzikas leibliem, mini-izdevniecībām un beidzot ar to, ka līdz ūdens virsmai ir uzpeldējušas dažas pat ļoti vērā ņemamas vietējās grupas. Baušķenieki “Židrūns” ir viens no spilgtākajiem piemēriem.
Mogwai ‘Mr.Beast’ (4/5)
Skotu kvintets savā piektajā studijas platē visiem, kas par to vēl šaubījās, pierāda, ka spēj radīt ne vien strukturāli sarežģītus un daudzslāņainus, bet arī perfekti aranžētus un arī „vienkāršajam klausītājam” saprotamus opusus.