Vēl viena plate, kas noteikti būs atrodama daudzos gada noslēguma topos. Uzvarošs, pat hiperaktīvs elektro-deju pops, ar visām no tā izrietošajām sekām: lipīgs “sintiņa” tonis, perfektas harmoniju pārejas, iesemplēts bērnu koris (“thousand vietnamese children…” @Little Britain), trāpīgi ritmi, kas kājām liek kustēties pašām no sevis. Es, protams, runāju par plates otro skaņdarbu un arī vienu no daudzajiem skaļajiem diska hitiem – ‘Little Secrets’.
Continue reading Passion Pit ‘Manners’ (4/5)
Tag Archives: electropop
Fever Ray ‘Fever Ray’ (3/5)
Absolūti ekscentriskā dueta “The Knife” neparastā sieviešu vokāla īpašniece Kārina Dreijere Andersone debitējusi solomākslinieces ampluā, savai karjerai par pamatu ņemot monotonas, meditatīvas šūpuļdziesmas naktstauriņiem, pokemoniem un citiem citādāk domājošajiem. Pasniegts tumsnējas elektronikas formā, albums brīžiem prātā atsauc Žanu Mišelu Žāru, taču tādu, kādu to dzirdēju pirmoreiz jeb, citiem vārdiem sakot – bez pompas un pašmērķīgiem pārspīlējumiem. Šis ir alternatīvais elektropops, lai vai ko tu zem šī termina ierindotu. Plates spožums un posts – tās veiksmes formula ir gana vienkārša, lai albuma veiksmīgākie skaņdarbi būtu jau izskanējuši, pirms vēl sasniegta diska puse. Citādi – perfekta klausāmviela bezmiega naktīm un pirmajam rīta autobusam.
‘When I Grow Up’
[audio:FeverRay_WhenIGrowUp.mp3]
‘Dry And Dusty’
[audio:FeverRay_DryAndDusty.mp3]
‘Triangle Walks’
[audio:FeverRay_TriangleWalks.mp3]
Phoenix ‘Wolfgang Amadeus Phoenix’ (3/5)
Protams, tas nav otrs ‘Alphabetical’. Tādu hitu birumu otreiz laikam jau būtu pārāk naivi sagaidīt – jo īpaši apzinoties, ka pēdējos gados “Phoenix” šarms diemžēl gājis mazumā. Taču, ja neizvirza grupai neiespējamas prasības, jāteic, ka šis franču indie-popa kolektīvs ir savu darbu padarījuši gana labā līmenī. Ar pārdomātu plates koncepciju un neieslīgšanai vienveidīgumā, jaunākais “Phoenix” puišu veikums spēj “aizķert” klausītāja uzmanību – vismaz tiktāl, lai atkal nesāktu skumji gausties par grupām, kuras reiz bija lieliskas.
Satellites LV ‘Bezvadu’ (4/5)
Tā arī īsti neesmu drošs, vai abus nule klajā nākušos pašmāju “dance-pop-punk-postrock-hvz” grupas “Satellites LV” albumus saukt par “gada atgriešanos” Latvijas mūzikā. Teorētiski jā – kopš 2001.gada ‘Kind Of Glue’ nekas cits ar uzrakstu “Satellites LV” uz vāka veikalos nav bijis nopērkams. No otras puses – un diez vai kāds to būs palaidis garām – šodienas “setelaiti” ir mainījušies līdz nepazīšanai, liekot reiz neformālos eksperimentētājus teju vai nosaukt par vietējās mūzikas scēnas hitmeikeriem, un slavas un kvalitātes ziņā likt blakus visām “Prāta Vētrām” un Intariem Busuļiem.
Yeah Yeah Yeahs ‘It’s Blitz’ (3,5/5)
Trīs gadus pēc sava labākā (no diviem) albuma izdošanas, Ņujorkas visnotaļ alternatīvās rokmūzikas trio “Yeah Yeah Yeahs” ar harizmātisko Kārenu Ou priekšgalā ir sevi gandrīz pārspējuši vēlreiz – un atkal jau pēc vecum vecās “Monty Python” stratēģijas “and now – for something completely different”. Vieglāki, dejojami ritmi, pielīpošas melodijas, trāpīgi aranžējumi, lieliski teksti BET tā pati vecā smeldze – “Yeah Yeah Yeahs” pierāda, ka ir ne tikai inteliģentas rokmūzikas, bet arī gudras popmūzikas grandi.