Tag Archives: electronic

The Field ‘Yesterday And Today’ (2,5/5)

Divarpus, Recenzijas,

Ar savu aizpagājušā gada debiju zviedru elektroniķis/dīdžejs/eksperimentālists “The Field” (īstajā vārdā Aksels Vilners), nebaidos šo vārdu – bezmaz vai radīja veselu elektronikas subžanru, ko, par prieku valodniekiem, varētu nosaukt par “lēcekni” vai kā tamlīdzīgi. Jo kā gan citādi lai vienā vārdā raksturo mūziku, kuras centrālā sastāvdaļa ir visdažādākie – paša radīti un aizlienēti – skipojoši sempli (uh, cik latviski sanāca!). Šoreiz pie aizlienētajiem jāpiemin slavenais 80.gadu hits ‘Everybody’s Got To Learn Sometime’, kas, nezaudējot savu skumju caurausto vadmotīvu, atdzimis tīri vai bossanovas ritmā. Kas attiecas uz pārējiem plates oriģināl-komponējumiem (drīzāk miksiem), tie, salīdzinot ar diska priekšgājēju, kļuvuši mazliet melodiskāki, harmoniskāki, pieradinātāki. Jāpiekrīt jau ir – nav daudz tādu, kas būtu gatavi stundu no vietas klausīties “lēkājošas” plates skaņās. Diemžēl, padarot to visu mazliet vieglāk uztveramu, “The Field” ļoti riskē zaudēt piesaisti sevis radītajam jaun-žanram un, līdz ar to – arī vienīgo iemeslu, kāpēc vispār šo plati klausīties. Jo bez tā ‘Yesterday And Today’ ir vien garlaicīga deju mūzika.

‘I Have the Moon, You Have the Internet’
[audio:TheField_IHaveTheMoonYouHaveTheInternet.mp3]

‘Everybody’s Got To Learn Sometime’
[audio:TheField_EverybodysGotToLearnSometime.mp3]

‘Yesterday And Today’
[audio:TheField_YesterdayAndToday.mp3]

Fever Ray ‘Fever Ray’ (3/5)

Recenzijas, Trīs, ,

Absolūti ekscentriskā dueta “The Knife” neparastā sieviešu vokāla īpašniece Kārina Dreijere Andersone debitējusi solomākslinieces ampluā, savai karjerai par pamatu ņemot monotonas, meditatīvas šūpuļdziesmas naktstauriņiem, pokemoniem un citiem citādāk domājošajiem. Pasniegts tumsnējas elektronikas formā, albums brīžiem prātā atsauc Žanu Mišelu Žāru, taču tādu, kādu to dzirdēju pirmoreiz jeb, citiem vārdiem sakot – bez pompas un pašmērķīgiem pārspīlējumiem. Šis ir alternatīvais elektropops, lai vai ko tu zem šī termina ierindotu. Plates spožums un posts – tās veiksmes formula ir gana vienkārša, lai albuma veiksmīgākie skaņdarbi būtu jau izskanējuši, pirms vēl sasniegta diska puse. Citādi – perfekta klausāmviela bezmiega naktīm un pirmajam rīta autobusam.

‘When I Grow Up’
[audio:FeverRay_WhenIGrowUp.mp3]

‘Dry And Dusty’
[audio:FeverRay_DryAndDusty.mp3]

‘Triangle Walks’
[audio:FeverRay_TriangleWalks.mp3]

Slava / Rolšteins ‘Opening Night’ (3,5/5)

Recenzijas, Trīsarpus, , ,

Slava Rolšteins Beguile The TediumKamēr nācija vienā balsī runā praktiski tikai un vienīgi par jauno “Prāta Vētras” albumu, ir laiks “for something completely different”. Pilnīgi droši nemaz nezinu, vai “Dzelteno Pastnieku” un “NSRD” dalībnieka Viestura Slavas un reklāmista/elektroniķa Kaspara Rolšteina jauno kopdarbu ‘Opening Night’ vispār iespējams iegādāties veikalos, taču manās rokās šī plate pa ceļu neceļiem tomēr ir nonākusi. Kā cilvēks, kurš stundām ilgi var runāt par “Dzelteno Pastnieku” dziesmām un tekstiem (jo īpaši frāzi “lietaini vēji snieg”), uzskatu par savu pilsoņa pienākumu mazliet iemest ausi šajā reizē daudzveidīgajā un monotonajā, brīžiem harmoniskajā, brīžiem totāli psihodēliskajā ierakstā.

Continue reading Slava / Rolšteins ‘Opening Night’ (3,5/5) →

Gnarls Barkley ‘The Odd Couple’ (3,5/5)

Recenzijas, Trīsarpus, , , ,

gnarls barkley the odd coupleDiezgan klusi mūziku “patērējošā” pasaule ir uzņēmusi jaunāko, otro elektro-hiphop-soula dueta “Gnarls Barkley” plati. Tiesa, tas nekādā ziņā neliecina par diska saturiskiem trūkumiem, gluži otrādi – ‘The Odd Couple’ brīžiem piedāvā tik daudz “satura”, ka albuma stila raksturojumā ir jāraksta vismaz trīs dažādu mūzikas žanru nosaukumi.

Continue reading Gnarls Barkley ‘The Odd Couple’ (3,5/5) →

Moby ‘Last Night’ (3,5/5)

Recenzijas, Trīsarpus, , , , ,

moby last nightŠoreiz patiešām misters Ričards Melvils Hols, saukts arī par Mobiju, ir radījis izteikti pretrunīgi vērtējamu ierakstu. Kamēr vieni ‘Last Night’ sauc par labāko Mobija plati kopš slavenā ‘Play’ laikiem, citi paziņo, ka albumā labs ir tikai tā sākums, savukārt pārējais ir vairāk vai mazāk aiz matiem pievilkts.

Continue reading Moby ‘Last Night’ (3,5/5) →