Ir cilvēki, kas saprot jokus par citiem. Ir tādi, kas konsekventi smejas tikai par sevi. Lai kāda arī nebūtu, Līdsas oktets jeb astoņu cilvēku kolektīvs “Chumbawamba”, kas nesen sarucis līdz četru uz albuma vāka redzamo mākslinieku sastāvam (pārējie devušies atpūtā un četriniekam piebiedrosies nākamajā albumā), ir laiduši klajā ierakstu, kura pavadījumā var darīt abus.
Continue reading Chumbawamba ‘A Singsong And A Scrap’ (2,5/5)
Katram britu indīroka kvartets „Starsailor” visticamāk raksturojas ar ko savu. Man viņi nenoliedzami prātā atsauc pagājušo gadu, kad puišu aktualitāte numur viens bija skaļais un roķīgais otrais albums ar tā pašpārliecināto tituldziesmu ‘Silence Is Easy’. Varbūt tieši tāpēc, izdzirdot, ka tik drīz pēc minētā priekšgājēja veikalu plauktus ieraudzīs jauna puišu plate, ilgi nespēju sasparoties tās recenzijai.
Lieliski apzinoties, ar kādu smīnu parasti mūzikas pārzinātāju vidū tiek uztverti filmu skaņu celiņi (ar ļoti, ļoti retiem izņēmumiem), tomēr nespēju atturēties apsveikt Tomasa Ņūmena jaunāko un pārmaiņas pēc vienīgo šīgada oriģinālveikumu – pavadījumu Rona Hovarda (‘A Beautiful Mind’, topošais ‘The Da Vinci Code’) jaunākajai kinolentei ‘Cinderella Man’.
Viņa, kas ‘Babooshka’. Viņa, kas Geibrielam mācīja nepadoties (un viņai izdevās). Viņa, kas pēc 12 gadu klusēšanas (pilnīgi pieļauju, ka arī tiešā, ne pārnestā nozīmē!) nāk klajā ar dubultalbumu ‘Aerial’. Viņa – Keita Buša.
Vai kāds maz atceras šo Longailendas kvartetu? Tas taču patiesībā nemaz nebija tik sen, kad ekscentriskā grupas “Wheatus” vokālista Brendana Brauna cukursaldais smaids un nesajaucamais falsets piepildīja teju vai visus masu saziņas līdzekļus un aicinājumam kopā doties baudīt “Iron Maiden” koncertu (‘Teenage Dirtbag’) bija gatavas bez apdomas piekrist tūkstošiem mazu, nepilngadīgu meitenīšu.