Pieļauju, ka mājās palicēji neticēs – skepticisms taču ikvienam latvietim ir visai raksturīgs. Un tomēr – nule kā aizvadītais pirmais “Positivus AB festivāls”, kas 27. un 28.jūlijā norisinājās Salacgrīvā, pat visskeptiskākajiem prātiem neatstāja nekādas cerības – šis IR viens ellīgi pozitīvs pasākums!
Continue reading ‘Positivus AB festivāls’ Nr.1 jeb Gribam vēl!
Tiesa, viņus nezina pārāk daudz cilvēku, jo īpaši Latvijā. Tā vietā, lai divkosīgi norātu novadniekus par savu muzikālo apvāršņu plašumu, vien piebildīšu, ka ne jau par velti tieši zviedru kolektīvs „The Concretes” ir izvēlēts kā viens no šīsnedēļas nogalē Salacgrīvā notiekošā „Positivus AB” mūzikas festivāla dalībniekiem. Un nebūt ne pašā „plakāta apakšā”, mazā drukā ir rakstīts grupas vārds. Taču viss varēja būt arī citādāk… Par grupas pagājušā gada tejo izjukšanu, mīlestību pret 70.gadu mūziku un to, vai pasaules indie-pop grupām eksistē slepenas sanāksmes zem zibens saspertiem kokiem, kurās tās dzer asinis, intervijā stāstīja grupas „The Concretes” soliste Lisa Milberga.
Continue reading The Concretes: ‘Šobrīd visi grupā jūtas kā pirmajā randiņā’
Nē, “slapjais sapnis” negrasās pārtapt mūziķu interviju blogā, taču ja reiz tev dod iespēju aprunāties ar grupas “Stereophonics” bundzinieku Havjeru Veileru, tad šo iespēju būtu noderīgi izmantot!
Continue reading Stereophonics: šobrīd grupu visprecīzāk raksturo vārds ‘improvizācija’
Tuvojoties 27. un 28.jūlijā Salacgrīvā paredzētajam „Positivus AB Festival” mūzikas festivālam, sanāca aprunāties ar vienu no koncerta viesiem – britu dziesminieku Deimonu Gofu, pazīstamu arī kā „Badly Drawn Boy”. Ar mūziķi par dziesmu rakstīšanu, futbolu, internetu un videoklipiem sarunājās Andrejs Veitners.
Dambja un Co pēc skaita trešais oficiālais ieraksts piedāvā dažādu – jaunāku un senāku “Inokentija Mārpla” skaņdarbu apkopojumu. Šeit dzirdama gan ar 1992.gadu datētā dziesma ‘Negribētāji’, gan salīdzinoši svaigais 2003.gada veikums ‘Sieviete, nāc!’. Kas attiecas uz albuma saturisko pusi, tad šeit vairs neatrast par “mārpla klasiku” nodēvējamo tumšo skanējumu, kāds tas šo rindu autoram palicis prātā no tādiem jau leģendāriem skaņdarbiem kā ‘Silta meitene’ vai ‘Dziesma Par Mazo Puisīti’. Tā vietā no šā 50 minūšu ilgā ieraksta 15 skaņdarbiem strāvo daudz niansētāks skanējums, pie kura, jāteic, ir jāpierod, taču, dodot platei mazliet laika, tā pārsteidz ar “Inokentija Mārpla” sakarā reti lietotiem terminiem, tādiem kā “koncepcija”.
Continue reading Inokentijs Mārpls ‘Ķeras pie sirds’ (3,5/5)