Albums, ko bez īpašiem sirdsapziņas pārmetumiem var nodēvēt par Pola Karaka soloplati, mēģina no jauna iesaiņot un klausītājam iebarot elegantu esenci no “Mike and the Mechanics” un “Genesis” zelta fondiem.
Apstiprinot pirms kāda laika radušās aizdomas par 2004. kā visaptverošu debiju gadu mūzikas pasaulē, četri britu puiši no Linkolnšīras “22-20s” nāk klajā ar paštitulētu debijas albumu, kurā garāžroks it veiksmīgi sadzīvo ar blūza metodoloģiju.
Izcils albums pats par sevi, taču vienlaikus arī “obligātā literatūra” tiem, kas nav ne reizi dzirdējuši par norvēģu apvienības “Jaga Jazzist” eksistenci.
Par spīti faktam, ka britu izcelsmes indīmūziķa Eda Hārkorta trešajā studijas ierakstā (četru gadu laikā) jauneklīgi skumjais dzejnieks joprojām stāsta par saldsērīgām attiecībām…