Kaut kas no “Led Zeppelin”, “Pink Floyd”, sliktākajos brīžos – arī no “Guns’N’Roses”. Ja 60./70.gadu nostaļģija ir tavā gaumē – ir vērts. Tiesa, ja 60./70.gadu nostaļģija ir tavā gaumē, tev visticamāk pietiek “oriģinālmateriāla”, ko klausīties un par tādiem atdarinātājiem kā šie vankūverieši tu tikai pasmaidi. Bet nav iemesla – čaļi zina, ko dara, un brīžiem ir vienkārši neticami “ārdoši” un autentiski!
Category Archives: Recenzijas
The Notwist ‘The Devil, You And Me’ (3/5)
Aptuveni tas pats, kas The Hampdens sakarā. Labs sākums, lai iepazītos ar šiem vācu indie-elektroniķiem. Izteikts noskaņu albums, saturiski ne pārāk bagāts, taču spēj riktīgi ievilkt sevī. Labs skaņu celiņš rudenīgām pastaigām, iekšējām pārdomām vai vienkāršam “daydreaming”-am.
Intars Busulis ‘KINO’/’КИNО’ (3,5/5)
Dubultalbums, viens latviski, viens krieviski. Lieliska dzeja (Sergejs Timofejevs, Jānis Elsbergs, Māris Salējs, Kārlis Vērdiņš un Andris Akmentiņš), nevainojamas Kārļa Lāča melodijas (viņš to štelli pieprot), gūzma viesmūziķu (viss “TAT” sastāvs + vēl citi), taču pats galvenais – atzīstama dažādība žanros un patiesi kvalitatīvs Busuļa vokāls. Aizraujoši klausīties, pat tad, ja parasti Busuli nespējat ciest.
The Hampdens ‘The Last Party’ (3/5)
Skaists, Melburnā tapis poproks, ar visām no tā izejošajām sekām. Mazliet atsit “Cranberries”. Mūzika “tām dienām”, kad prātā nāk visādas pagātnes muļķības, “romantiskās skumjas”, taureņi vēderā, pirmie skūpsti un lēnās dejas skolas diskotēkās. Jāklausās reti, citādāk būs par saldu un par meitenīgu. Toties skaista solistes dzeja (“I’m sick and tired of apathy and Cobain tributes”).
John Mellencamp ‘Life, Death, Love, And Freedom’ (2/5)
Melenkamps cenšas izklausīties pēc jauno laiku Springstīna. Runā, ka ar nodomu – cenšoties atdarināt “tipisko” ASV folk/country/blues lielceļu un krogu mūziku. Mērķis ir sasniegts, Melenkamps viegli uzbur piepīpēta krogus atmosfēru. Taču sauc to par “autentisku atdarināšanu” vai iepako kā gribi – tas ir un paliek kā minimums miljardais kantrī/blūza ieraksts ASV pastāvēšanas vēsturē, līdz ar to – ne gluži kaut kas “īpašs”.