Sākas daudzsološi, beidzas grandiozi, bet kāpēc šis noteikti nebūs mans mīļākais Muse ieraksts? Kā jau allaž šādos – jūtami pārproducētu albumu – gadījumos arguments “pārāk daudz labu ideju” parasti kā tāds bumerangs trāpa pašam kritiķim pa pieri. Jo vai gan 8 putukrējuma tortes un viena svecīte nav labāk par “standarta” variantu?
Category Archives: Recenzijas
Patrick Wolf ‘Bachelor’ (3,5/5)
Daudz elektroniskāks un daudz smeldzīgāks par savu priekšgājēju. Kamēr pirmā no šīm britu nesen-vēl-indie-roka dziesminieka jaunākā, ceturtā albuma raksturiezīmēm ir diskutabla (lai neteiktu – brīžiem pašmērķīga), tikmēr skumju, mistikas un dažādu pārpasaulīgu emociju gūzma ir centrālais plates “āķis”. Nezaudējot “jaunā” Deivida Bovija sajūtu, Volfs tomēr ir pratis tai pāri uzcelt savu “pievienoto vērtību”. Brīžiem mērķējot biedējoši augstu un – likumsakarīgi – brīžiem pārcenšoties un nošaujot greizi.
‘Hard Times’
[audio:http://veitners.com/andrejs/wp-content/music/PatrickWolf_HardTimes.mp3]
‘The Bachelor’
[audio:PatrickWolf_TheBachelor.mp3]
‘Damaris’
[audio:PatrickWolf_Damaris.mp3]
Passion Pit ‘Manners’ (4/5)
Vēl viena plate, kas noteikti būs atrodama daudzos gada noslēguma topos. Uzvarošs, pat hiperaktīvs elektro-deju pops, ar visām no tā izrietošajām sekām: lipīgs “sintiņa” tonis, perfektas harmoniju pārejas, iesemplēts bērnu koris (“thousand vietnamese children…” @Little Britain), trāpīgi ritmi, kas kājām liek kustēties pašām no sevis. Es, protams, runāju par plates otro skaņdarbu un arī vienu no daudzajiem skaļajiem diska hitiem – ‘Little Secrets’.
Continue reading Passion Pit ‘Manners’ (4/5)
Grizzly Bear ‘Veckatismet’ (3/5)
Būtu skumji sava slinkuma pēc šeit nepieminēt šā gada vienu no izslavētākajiem ierakstiem. “Grizzly Bear” ir kārtējie (bez negatīvas pieskaņas) aizokeāna “indie” rokmūziķi, kas rotaļājas ar nu jau par retro kļuvušiem rokmūzikas “štrihiem”, preses relīzēs stāsta par savu cieņu pret “Beach Boys” un Braiena Vilsona daiļradi un kā savā radošajā, tā ikdienas dzīvē uzvedas kā no mēness nokrituši un pēdējos 30-40 gadus garām palaiduši. Tā visa sausais atlikums ir nepārspīlējot – šā gada (ja ne visa gadu desmita) labākā dziesma ‘Two Weeks’ ar, šķiet, vienu no vis-“frīkainākajiem” videoklipiem, ko jebkad esmu redzējis.
Continue reading Grizzly Bear ‘Veckatismet’ (3/5)
The Field ‘Yesterday And Today’ (2,5/5)
Ar savu aizpagājušā gada debiju zviedru elektroniķis/dīdžejs/eksperimentālists “The Field” (īstajā vārdā Aksels Vilners), nebaidos šo vārdu – bezmaz vai radīja veselu elektronikas subžanru, ko, par prieku valodniekiem, varētu nosaukt par “lēcekni” vai kā tamlīdzīgi. Jo kā gan citādi lai vienā vārdā raksturo mūziku, kuras centrālā sastāvdaļa ir visdažādākie – paša radīti un aizlienēti – skipojoši sempli (uh, cik latviski sanāca!). Šoreiz pie aizlienētajiem jāpiemin slavenais 80.gadu hits ‘Everybody’s Got To Learn Sometime’, kas, nezaudējot savu skumju caurausto vadmotīvu, atdzimis tīri vai bossanovas ritmā. Kas attiecas uz pārējiem plates oriģināl-komponējumiem (drīzāk miksiem), tie, salīdzinot ar diska priekšgājēju, kļuvuši mazliet melodiskāki, harmoniskāki, pieradinātāki. Jāpiekrīt jau ir – nav daudz tādu, kas būtu gatavi stundu no vietas klausīties “lēkājošas” plates skaņās. Diemžēl, padarot to visu mazliet vieglāk uztveramu, “The Field” ļoti riskē zaudēt piesaisti sevis radītajam jaun-žanram un, līdz ar to – arī vienīgo iemeslu, kāpēc vispār šo plati klausīties. Jo bez tā ‘Yesterday And Today’ ir vien garlaicīga deju mūzika.
‘I Have the Moon, You Have the Internet’
[audio:TheField_IHaveTheMoonYouHaveTheInternet.mp3]
‘Everybody’s Got To Learn Sometime’
[audio:TheField_EverybodysGotToLearnSometime.mp3]
‘Yesterday And Today’
[audio:TheField_YesterdayAndToday.mp3]