20 gadus vecs meitietis – soul/jazz žanrā muzicējoša dziedātāja, kura pagājušajā gadā ieguva pirmo “Brit Awards Critics’ Choice” balvu, savukārt janvāra sākumā tieši Adele tika nosaukta par ikgadējās britu mūzikas ekspertu aptaujas “Sound of 2008” uzvarētāju. Citiem vārdiem sakot – Adelei šogad būtu jākļūst par kaut ko līdzīgu tam, kas Mika bija pagājušogad vai Korinna Beilija Reja vēl gadu iepriekš. Vai 50 Cent 2003.gadā. Man jāatbild – ir vai nav tam taustāms pamats?
All posts by !!!
Artis Gāga ‘Muzikālās impresijas. Zīmējumi debesīs’ (3,5/5)
Saldais ēdiens ikvienam, kam sirdij tuvs “ziemeļu džezs” – atsauces uz Jana Garbareka daiļradi pašmāju saksofonista Arta Gāgas debijas soloalbumā ir sastopamas ik uz soļa.
Continue reading Artis Gāga ‘Muzikālās impresijas. Zīmējumi debesīs’ (3,5/5)
Dažādi izpildītāji ‘Liepājas Dzintars 30’ DVD (3/5)
Ja tu esi dzimis Liepājā, tad 99%, ka kļūsi par mūziķi. Ja tu esi mūziķis un nedzīvo Liepājā, tad nekāds tu vairs mūziķis neesi – pelēkā cūka tu! Šādas un līdzīgas domas ik uz soļa pavīd pagājušā gada nogalē klajā nākušajā divu DVD izdevumā “Liepājas dzintars 30”, kura spožums – pirmais DVD ar gūzmu vēsturisku TV ierakstu no 70.-90.gadiem, savukārt posts – otrs DVD jeb par godu festivāla 30.gadskārtai rīkotā jubilejas koncerta ieraksts.
Continue reading Dažādi izpildītāji ‘Liepājas Dzintars 30’ DVD (3/5)
Note to self
Hermann Vaske: Why are you creative?
Peter Gabriel: For me it’s an emotional language. So, I think it has a lot to do with childhood. I think is that the idea that artists are these angels that descend from heaven with immense talent, is bullshit. I think, you could give a pill to anyone in the street and tell them in 12 months time they gonna die unless they create some good art. If their survival is really dependant on doing something creative, then they’ll find a way to become an artist, whereever they are.
From “Why Are You Creative?” by Hermann Vaske
[youtube RFMxU3rn2ag nolink]
Saucējas ‘Saucējas’ (3,5/5)
Ja godīgi, es vēl laikam varu būt laimīgs. Es izaugu ar siena talkām. Katru vasaru laukos ar mazāko no pieejamajiem grābekļiem staigāju nopakaļus traktoram un vīriem ar dakšām, kas nosvīduši slapji krāva vezumā siena gubas. Lielāks būdams, drīkstēju kāpt traktorā mīdīt sienu, lai var vairāk sakraut. Un tad jau vēl neiztrūkstošās pusdienas – rupjmaize ar tīru speķi, nekā vairāk. Speķi, kādu nekad vēlāk dzīvē neesmu ēdis – neiedomājami garšīgu! Un talkas noslēgumā visi skrēja uz netālo Gaujas atteku un burtiski – nočūkstēdami kā ūdens piles uz karsta pannas – lēca vēsajā ūdenī.