Brīžos, kad sāk šķist, ka pat vasara ir sākusi komercializēties un rodas vēlme glābties ne tik hiperaktīvās vibrācijās, var nejauši uzdurties visai interesantam mūzikas „produktam” – džeza un populārās mūzikas mikslim „bītlu” noskaņās.

Tiem, kas negrasās lasīt tālāk, aizbildinoties ar tekstu „esam jau dzirdējuši visas šīs neskaitāmās ‘Berlīnes filharmonijas orķestris izpilda „The Queen” dziesmas’ vai arī ‘Saimons un Garfunkels pāna flautas skaņās’ utt.”, nemaz nerunājot par masu psihozes augli – bezgaumīgajām Gregoriāņu mūku popizlasēm, būtu tomēr ieteicams painteresēties, kas šoreiz „lācītim vēderā”. Tiktāl, ka runa būs par pēdējā laikā aizvien biežāk sastopamo tendenci kāda cita mūzikas žanra skaņdarbus mēģināt „transponēt” citā muzikālās izteiksmes skalā, visticamāk, aizdomāsies ikviens, taču to, ka aiz savā būtībā neko daudz neizsakošā vārda „BeatleJazz” slēpjas neviens cits kā ekscentriskais džeza/world bundzinieks Braiens Melvins, kuru gluži nesen bija iespējams vērot tepat Latvijā, festivāla „Rīgas ritmi” programmā, var uzskatīt par zināmu pārsteigumu. Man nepiekritīs tie, kuri rūpīgāk sekojuši līdz Melvina daiļradei un kuru ierakstu plauktos jau atrodami projekta „Beatle Jazz” abi iepriekšējie albumi ‘A Bite Of The Apple’ (2000) un ‘Another Bite Of The Apple’ (2001).

Gana sen – gada sākumā, 29.martā dienasgaismu ieraudzījusī plate, gluži kā tās priekšgājējas, pulcē gūzmu populāru un mazāk populārāku „The Beatles” kompozīciju netradicionālā, vietumis eksperimentāla džeza cauraustā, vietumis vispār teju vai neatpazīstamā skanējumā. Tā, piemēram, disku ievadošajā ‘Yes It Is’ (‘Ticket To Ride’ B-puse, atrodama arī 1965.gadā izdotajā, izdevniecības „Capitol” saliktajā albumā ‘Beatles VI’) no oriģināla palicis teju vai tikai nosaukums – Melvina tablas spēlē un Deiva Kikoski klavieru improvizācijā atrodama krietna ziemeļvalstu džeza skolas ietekme, kamēr sekojošajā Džordža Harisona ‘Piggies’ no 1968.gada ‘Baltā albuma’ jau dzirdams tradicionāls, straujos svinga ritmos balstīts „akadēmiskais” džezs, kurā perfekti sevi izpauž albuma viesu saraksta augšgalā ierakstītais ģitārists Džons Skofīlds (John Scofield). Viena no albuma neapšaubāmi prātā paliekošajām epizodēm ir trompetes talanta Rendija Brekera (Randy Brecker) izjustais ‘Imagine’, kas šajā ierakstā atrodamajā versijā spējis likt bezgala populārajam skaņdarbam sevi atrast atkal no jauna. Smaidu sejā raisa centieni ‘Lovely Rita’ tulkot Hārlemas „stride” klavierspēles valodā.

Nelaižot garām iespēju izvirzīt kādas tēzes par ieraksta kopējo gaisotni, jāteic, ka pirmā brīža līdzība ar pagājušā gada sākumā tapušo zviedru trombonista Nilsa Landgrena versiju par grupas „ABBA” daiļradi albumā ‘Funky Abba’ albuma baudīšanas gaitā izrādās tikai daļēji precīza. Kamēr Landgrens, apzinoties, ka tas ir viņa „jājamzirdziņš”, spēja rotaļīgi virpināt dziesmu reālās harmonijas, satamborējot tās ar paša mūziķa alternatīviem risinājumiem, rezultātā, piemēram, ‘Thank You For The Music’ padarot klausāmāku kā jebkad, Braiens Melvins, ap sevi pulcējot ārkārtīgi profesionālu „darbojošos personālu”, ieslīgst dziļākā dziesmu analīzē. Tā rezultātā, piemēram, Lenona skumjā ‘Working Class Hero’, izkliegta ar Rendija brāļa Maika Brekera saksofona palīdzību, pārtop 11 minūšu ilgā pētījumā. Par nošu savstarpējo mijiedarbību, piemēram. Tomēr varēja būt arī ļaunāk, krietni ļaunāk, kā tajos neskaitāmajos gadījumos ar pāna flautām un simfoniskajiem orķestriem. Vismaz šeit mēģinājums nopelnīt uz citu popularitātes rēķina netiek pasniegts paplātes centrā, tā vietā piedāvājot doties ceļojumā pa it kā pazīstamu teritoriju, kurā, kā arī gala beigās pierāda ‘With A Little Help From Our Friends’, ir iespējams atrast daudz jauna.

Noklausies:

‘Piggies’
[audio:Beatlejazz_Piggies.mp3]

‘Imagine’
[audio:Beatlejazz_Imagine.mp3]

‘I Will’
[audio:Beatlejazz_IWill.mp3]