Kādreizējais grupu „The Smashing Pumpkins” un „Zwan” mugurkauls, ekscentriskais plikgalvainais dziedonis Billijs Korgans nāk klajā ar savu oficiālo solodebiju ‘TheFutureEmbrace’.

Ne īsti kavējoties atmiņās par The Smashing Pumpkins”, ne arī ļaujot sajust kaut minimālas muzikālas atsauces uz salīdzinoši nesenā „Zwan” daiļradi, Korgans klausītājam piedāvā diezgan cietu „riekstu”, kur zudusi nav ne mūziķa kontekstā, šķiet, allaž piesauktā psihodēlija (kas šoreiz materializējusies kosmiskās elektrisko ģitāru partijās), ne arī viņa vienkāršie un dzīvie dziesmu teksti (pašpārliecināti atkārtotais „we can change the world” disku ievadošā ‘All Things Change’ noslēgumā). Un tomēr jāsecina, ka pa daļai industriālais, pa daļai varbūt impresionistiskais un neformālais ‘TheFutureEmbrace’ pamatīgi lec ārā no tā „billija korgana”, kurš, piemēram, radījis saldsērīgo ‘Try, Try, Try’.

Diez, vai pie vainas būtu a.god. Roberts Smits (viņš arī „The Cure” seja un balss), kurš kopā ar ex-„The Smashing Pumpkins” bundzinieku Džimmiju Čemberlinu ir albuma viesu sarakstā, taču vēl nebija nācies dzirdēt tik „Cure”-isku Korganu. Brāļu Gibbsu (saukti arī par „Bee Gees”) perfektā mīlasdziesma ‘To Love Somebody’, piemēram, Korgana un Smita versijā pārtapusi ideālajā „vēnu griešanas” saundtrekā, taču jāuzsver, ka albuma jūtami tumšais, tumīgais skanējums galvenokārt manipulē nevis ar depresīvām noskaņām, bet gan ar kaut ko līdzīgu atzīšanās un nožēlas kopsavilkumam. Albums, kura izprašanai pat rūdītākajiem faniem būs nepieciešamas rūpīgākas diska noklausīšanās reizes, gana apzināti uzprasās uz „personiskākā Korgana veikuma” titulu – nekļūstot filozofisks, Korgans liek mainīties pašam klausītājam. Un aptuveni 9 dziesmās no 12 tas nostrādā.

Noklausies:

‘To Love Somebody’
[audio:BillyCorgan_ToLoveSomebody.mp3]

‘DIA’
[audio:BillyCorgan_DIA.mp3]

‘Now (And Then)’
[audio:BillyCorgan_NowAndThen.mp3]