Jau septīto reizi dienasgaismu ieraudzījis albums, uz kura vāka lasāms pašmāju popmūzikas vidē tik pazīstamais vārdu savienojums „Prāta Vētra”.
Gluži kā politikā, arī latviešu mūzikas klausītāju pulkā iespējams atrast „labējos” un „kreisos”, kur vieniem Jelgavas četrotnes jaunākais veikums ‘Četri krasti’ šķitīs kā pārsteidzoši personisks, taču grupas pēdējo gadu daiļradei atbilstošs ieraksts, savukārt otrie joprojām spītīgi uzskatīs, ka „Prāta Vētra” simboliski pārtrauca savu radošo „eksistenci” pēc grupas otrā albuma „Veronika” klajā laišanas. Lai kāda arī nebūtu izvēlētā pozīcija, taču tā nedrīkstētu traucēt rūpīgāk aplūkot jaunāko grupas veikumu, kas, gluži kā tā 2003.gada priekšgājējs „Dienās, kad lidlauks pārāk tāls”, tapis producenta Aleksa Silvas uzraudzībā.
Albuma desmit skaņdarbos, pretēji daudzviet paustajai tēzei par „pilnīgi latvisku ierakstu”, iespējams atrast arī vienu dziesmu angļu valodā – ‘Tin Drums’, kurai par ietekmes avotu minēts vācu izcelsmes rakstnieka un Nobela prēmijas literatūrā ieguvēja Gintera Grasa šāda paša nosaukuma romāns. Minētais skaņdarbs, ejot kopsolī ar albuma pirmo singlu ‘Pilots Tims’ arī veido dzīvespriecīgāko tā daļu, kamēr atlikušie astoņi opusi, jo īpaši uzsverot dziesmu tekstuālo materiālu (‘Purpur’ tā radīšanā savu roku pielicis arī Rolands Ūdris, savukārt ‘Kur milzu kalni liekas mazi’ un ‘Rudens’ sevī ietver atsauces uz Imanta Ziedoņa dzejoļu krājumu „Taureņu uzbrukums”) piedāvā nedaudz nepierastu, nedaudz nobriedušāku (vai tieši otrādāk – nepiespiestāku), nedaudz retrospektīvu ierasto „jautro puišu” attēlu. Tīri vai jācitē muzikoloģe Daiga Mazvērsīte, kas albuma atvēršanas svētkos vakar, 16.maijā retoriski taujāja „Prāta Vētras” dalībniekiem pēc dzīvesprieka formulas, jo teju vai nekad nav sanācis tos redzēt bēdīgus.
Taču nule, ja ne zibspuldžu gaismās, tad mūzikas skaņās noteikti jūtami jauni un reizē varbūt arī sen (kopš grupas debijas „Vairāk nekā skaļi” un dziesmiņas ‘Pats sākums’, kuras citāti atrodami arī ‘Māsa nakts’) nedzirdēti „prātvētrnieku” muzikālie vaibsti. Mūzikas žurnālistei un radio „Naba” ētera balsij Norai Riekstai pieder vārdi „Tagad jau „Prāta Vētra” latvietim tāpat kā Imants Kalniņš…” un kamēr jelgavniekiem līdz savām personīgām „Prāta vētras dienām” vēl pāris pudi sāls jāapēd, ‘Četri krasti’ kalpo par gana cietu, taču ne nepārkožamu riekstu klausītājam, ļaujot pašam pieņemt lēmumu, vai pieņemt „jauno vētru”, vai atteikties no tās.
Noklausies: ‘Četri krasti’, ‘Kur milzu kalni liekas mazi’, ‘Rudens’, ‘Māsa nakts’
1 thought on “Prāta Vētra ‘Četri krasti’ (2,5/5)”