Ja ārpus šo rindu autora smadzeņu poda eksistētu tāds mūzikas apakš-paveids kā “miegainu pēcpusdienu ieraksti”, tad Velsas rokgrupas “Super Furry Animals” līdera Grafa Raisa otrais soloalbums būtu nosaucams par 2007.gada pirmo šī stila plati.
Atšķirībā no 2005.gadā klajā nākušās Raisa debijas soloplates ‘Yr Atal Genhedlaeth’, kurā ne tikai Raiss visas dziesmas izpildīja savā dzimtajā velsiešu valodā, bet arī muzikāli atļāvās tādas “vaļības” kā elektriskās bungmašīnas un brīžiem pat eksperimentēšanu eksperimentēšanas pēc, šī gada janvārī klajā nākusī otrā viņa soloplate ne tikai piedāvā lielisko iespēju saprast, par ko tad īsti Raisa kungs dzied (izņemot divus opusus, viss albums iedziedāts angļu mēlē), bet arī mazāku uzsvaru liek uz “Super Furry Animals” attāli radniecīgiem muzikāliem eksperimentiem rokmūzikas žanra robežas. Tā vietā ‘Candylion’ epizodiski pat pieskaras tādiem terminiem kā “twee-pop” (‘Candylion’ – skat.video) vai “dream pop” (‘Cycle Of Violence’), lai arī, protams, “starp rindām” atrodamas atsauces arī uz Raisa iecienīto psihodēliskās indīmūzikas lauciņu (skat. plates ievadskaņdarbs ‘This Is Just The Beginning’ un tās noslēgums – 14 minūtes ilgais ‘Skylon!’)
[youtube _jOQZFfTTl4 nolink]
Lai arī iepriekš, raksturojot Raisa balss tembru un stilistiku, tika talkā ņemts Beka Hansena vārds (neaizmirstot, ka tīri vēsturiski skatoties drīzāk Beks varētu būt ietekmējies no Raisa, taču “Super Furry Animals” “pabērna” statuss britu rokmūzikā arī šeit ir nospēlējis savu lomu), tad ‘Candylion’, vismaz lielākajā plates daļā drīzāk piesaucams Hosē Gonzalesa vokāls. Turklāt nevis attiecībā uz šā zviedru izcelsmes indī-dziesminieka sologaitām, bet gan tieši uz viņa un britu dueta “Zero 7” salīdzinoši neseno sadarbības augli dziesmas ‘Futures’ izskatā, kas bija grupas pagājušā gada plates ‘The Garden’ ievadskaņdarbs un singls. Un, nedaudz mainot tematu uz cita veida līdzībām abu apvienību sakarā, jāteic, ka, gluži kā ‘The Garden’, arī ‘Candylion’ spēja pat darba dienas vidū maigi ieaijāt savu klausītāju ir apskaužama.
Kamēr vieni to nosauks par negatīvu plates īpašību (jāatgādina, ka “Zero 7” pēdējo plati kritiķi visā pasaulē norāja galvenokārt tieši tās miegainības dēļ), tikmēr es atļaušos piebilst, ka reizumis dažnedažādu mūzikas žanru un skaņu pārpildītajā ikdienā ir nepieciešams kāds absolūti nepretenciozs ieraksts, kura autors nepavisam necenšas pievērst sev dižu uzmanību un pretendēt uz lauru vainagiem. Iespējams, ko līdzīgu var teikt par visu “Super Furry Animals” daiļradi kopumā. Iespējams, ka nē. Katrā gadījumā ‘Candylion’, par spīti visai albuma paredzamībai, jebkādas struktūras – atkāpju, kulmināciju – trūkumam (varbūt vienīgi izņemot disku noslēdzošo ‘Skylon!’, ko pat “Super Furry Animals” fani sauc par Raisa spēcīgāko skaņdarbu) piemīt savs vārdos neietērpjams šarms. Tas ir kā nejauši uz ielas iepazīties ar cilvēku, ko nekad dzīvē neesi redzējis, bet ar muguras smadzenēm jūti, ka jums ir daudz kā kopīga.
Noklausies:
‘Circle Of Violence’
[audio:GruffRhys_CircleOfViolence.mp3]
‘Beacon In The Darkness’
[audio:GruffRhys_BeaconInTheDarkness.mp3]
‘Gyrru Gyrru Gyrru’
[audio:GruffRhys_GyrruGyrruGyrru.mp3]