Ja pirms nieka pāris gadiem vēl varēja atļauties vīpsnāt par Latvijas “indie” mūzikas attīstību vai, precīzāk, stagnāciju (tāds LIML-s vēl vispār eksistē?), tad pēdējā laikā šai sfērā ir jaušamas ilgi gaidītas un cerētas aktivitātes. Sākot ar dažādiem “indie” mūzikas leibliem, mini-izdevniecībām un beidzot ar to, ka līdz ūdens virsmai ir uzpeldējušas dažas pat ļoti vērā ņemamas vietējās grupas. Baušķenieki “Židrūns” ir viens no spilgtākajiem piemēriem.

‘Židrūnam sāp’ izdod neatkarīgā ierakstu izdevniecība “SKYR” (“Silence Kills You” Records). Ierobežotā, 500 kopiju tirāžā (uz mana CD rakstīts 115) klajā laistais grupas debijas CD ir tumsnējs, mežonīgi enerģētisks garāžroka, indie-roka un vēl dažu Latvijas platuma grādiem gana modernu rokmūzikas izpausmes veidu sakausējums. Tos, kuri “nepavelkas” pie grupas solista burtiski kliedzošā vokāla (te tā atsauce uz enerģiju), uzrunās grupas sociālie, tiešie un visnotaļ aktuālie teksti par sociālo netaisnību, nelabvēlīgām ģimenēm un notrulinātiem prātiem “ar bērnudārza “Bitīte” diplomiem”.

Albums nav nevainojams – kritiķi jau norādījuši uz šo pašu dziesmu tekstu “nepasēšanu” ar melodijām un ritmiem. Ar domu – jā, ir lieliski, ka netiek tipiski latviskā manierē teksti piemeklēti melodijām un pa zilbēm atstāstīti/atskaldīti, taču “Židrūns” brīžiem patiešām ne sevišķi loģiski dala teikumus, piedziedājumus iesākot ar pusteikumu un tamlīdzīgi.

Taču, šķiet, tas ir arī vienīgais vērā ņemamais iebildums ‘Židrūnam sāp’ sakarā. Jo albums ir viengabalains (kas, kā zināms, nav bieži sastopama parādība debijas albumos), konceptuāls un, jo svarīgāk – ļoti konkrēti demonstrē to, ko grupa varētu saukt par “savu vietu zem Latvijas rokmūzikas saules”.

“Židrūnam” ir sava seja, savas domas, savs viedoklis, un viņam, tāpat kā daudziem no mums, sāp. Par sāpēm arī ir šis albums un jo īpaši tādas dziesmas kā ‘Džempera dziesma’ ar Ņurbuļa dzeju, muzikāli aizraujošais ‘Tilts’ par uzplēstām sirdīm, bezmaz vai progrokam piedēvējamā ‘Dana’ un, protams, aktuālais singls ‘Šņāc šoseja’, par kuru vien atsevišķi gribētos uzrakstīt kādu recenziju – nenoliedzami pēdējā laika labākā Latvijā tapusī dziesma, nav šaubu. Par tās spēku un jaudīgumu ļauj spriest mirkļa izjūtas, kas pat visrāmāko pilsoni ar pirmajām ‘Šņāc šoseja’ taktīm novedīs stāvoklī, kas visnotaļ veiksmīgi atspoguļots “Fatboy Slim” hita ‘Push The Tempo’ videoklipā. Bet tās tik manas subjektīvās asociācijas.

‘Židrūnam sāp’ ir ļoti pārliecinošs pieteikums uz tās pašmāju jaunās grupas titulu, kam, iespējams, varētu izdoties mūsu mazo “tautiņu pie jūras” muzikālā kontekstā mazliet attālināt no ripojošiem akmeņiem vai t.s.”liepājroka”. Te nu ir mūsu priekšā grupa, kurai ir ko teikt un kuras sakāmais ir pietiekoši svaigs kā globālā, tā pilnīgi noteikti arī vietējā mērogā. Lai “Židrūnam” izdodas!

Noklausies:

‘Džempera dziesma’
[audio:Zhidruuns_DzhemperaDziesma.mp3]

‘Dana’
[audio:Zhidruuns_Dana.mp3]

‘Šņāc šoseja’
[audio:Zhidruuns_ShnjaacShoseja.mp3]