Kamēr Latvijas kinoteātros vērojama dalīti vērtētā 2003.gadā uzņemtā režisora Amosa Koļeka kinolente ‘Nowhere To Go But Up’ (‘Laimīgās Beigas’) ar Odriju Tatū galvenajā lomā, „Amēlijas” superzvaigznes jaunākā darinājuma skaņu celiņš sola krietni vien vairāk.

Franču izcelsmes režisora Žana-Pjēra Žuno („Amelie”, „The City of Lost Children”, „Delicatessen”) jaunākais darinājums ‘Un long dimanche de fiancailles’ jeb ‘A Very Long Engagement’ pievērš sev uzmanību vismaz trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā ir pirmā kinolente pēc jau pieminētās „Amēlijas”, kurā sadarbojas Žuno un Tatū; otrkārt, filma, lai arī saturiski rosina uz asociācijām ar „Cold Mountain”, tomēr ar savu artistiskumu un izjusto aktierspēli izpelnījusies nominācijas gan Cēzara balvai, gan „oskaram”. Un visubeidzot, treškārt – filmas skaņu celiņa autora godā ticis Bruklinas komponists Andželo Badalamenti, kurš vislabāk pazīstams pateicoties ilgajai sadarbībai ar režisoru Deividu Linču, kas vainagojusies vairākos lieliskos filmu oriģinālmūzikas darbos kā, piemēram skaņu celiņos filmām „Mulholland Drive”, „Lost Highway”, kā arī tv seriālam „Twin Peaks”.

Jau no pirmajām ieraksta taktīm piedāvājot izteikti „badalamentiskus” akordus un to sakarības, ‘A Very Long Engagement’ skaņu celiņš, visticamāk, visvairāk ies pie sirds tieši mākslinieka pērles – „Mulholland Drive” muzikālā noformējuma cienītājiem, par galveno iemeslu liekot minēt albuma rāmo, plūstošo (lai neteiktu monotono) dabu, kas tikai retumis tiek iztraucēta ar dažiem emocionālākiem kāpinājumiem un ideju atvasinājumiem. Ieraksts galvenokārt sastāv no simfoniskā orķestra radītiem opusiem, ik pa brīdim ļaujot pavīdēt arī pa kādai vairāk vai mazāk ambient noskaņā veidotai melodijai, kuras raksturo Badalamenti iecienītā plūstošā skaņu sintēze un elektronisko ērģeļu izmantojums. Pateicoties tām, albums nezaudē savu oriģinalitāti un izvairās no pirmajā brīdī traucējošās simfonisko pasāžu dominantes ierakstā, kas sevi daļēji attaisno, skaņu celiņu baudot tā oriģinālajā vidē – skaudrajā 1.Pasaules kara un divu cilvēku mīlas pretnostatījumā. Izpildījuma un satura atšķirības, salīdzinājumā ar līdzšinējo Badalamenti filmu saundtreku pieredzi, iespējams, neradīs vēlmi šo ierakstu klausīties īpaši bieži, taču, izvairoties no salkanas „perfektās Holivudas pseidosimfonijas” a-la Hovarda Šora stilā, Badalamenti šeit dzirdams tikpat murminošs, neskaidrs un pat psiholoģisks kā Linča filmās.

Iesaku: ‘Main Title/The Trenches’, ‘Heartbeat To A Gunshot’, ‘Matilde’s Theme’, ‘The Man From Corsica’