Britu puiši atgriežas pēc 18 mēnešu klusēšanas, pēc “Travis” bundzinieka Nīla Primroza (Neil Primrose) negadījuma kādā baseinā Francijā (upal, očnulsja – gips…) un trim albumiem. Spriežot pēc grupas mājas lapā atrodamajiem datiem, šis pārtraukums ir bijis garākais pēdējo piecu gadu laikā.
Albums ’12 Memories’ ar savām 11 dziesmām sākumā tikai attāli līdzinās tiem “Travis”, pie kuriem ikviens radiostaciju klausītājs pēdējos gados bija tā pieradis (‘Sing’, ‘Side’, ‘Driftwood’). Tā drīzāk ir atgriešanās pagātnē, kaut kad ap “Travis” pirmā albuma ‘Good Feeling’ izdošanas laiku 1997.gadā. “Travis” pirmajās divās albuma dziesmās jau tuvojas “Radiohead” stilam, kas pirmajā brīdī šķiet dīvaini, taču patiesībā iznākums nav slikts. Albumā ir vairākas ļoti skaistas (šā vārda vistiešākajā nozīmē) dziesmas: ‘The Beautiful Occupation’, kurā interesanti saplūst “Starsailor” ģitāras un “Travis” līdera Frena Hīlija (Fran Healy) patīkamais balss tembrs, rezultātā radot interesantu sakausējumu, kas varētu līdzināties “The Beatles” albumam ‘Rubber Soul’. Bet tikai nedaudz, jo tas īsti nav “Travis” puišu lauciņš.
Arī pirmais albuma singls ‘Re-Offender’ ir klasisks britu mūzikas un it īpaši “Travis” stila skaņdarbs ar visu, kas tajā iederas – nervus kutinošām vijoļu ansambļa partijām, vienkāršu, bet precīzi izvēlētu ritmu un smeldzošu stāstu:
„I’m fooling myself
‘Cause you say you love me
And then you do it again”.
Ir nepieciešama tikai viena klausīšanās reize, lai dziesma neatgriezeniski iesēstos klausītāja galvā vismaz uz atlikušo dienu.
Dziesmas ‘Somewhere Else’ un ‘How Many Hearts’ savukārt ļoti atgādina līdz šim pēdējo puišu veikumu – 2001.gada albumu ‘The Invisible Band’, un katra no šīm dziesmām varētu būt nākamais albuma ‘12 Memories’ singls.
Patīkami disharmonējot ar iepriekš teikto, varu vēstīt, ka atlikušajās albuma dziesmas puiši nezinošam klausītājam pilnīgi sajauc galvu – piemēram, ‘Paperclips’ un ‘Love Will Come Through’ ļoti atgādina “The Verve” ar ‘Urban Hymns’, savukārt albuma noslēdzošais skaņdarbs ‘Walking Down The Hill’ vairs nu ne pa visam neizklausās pēc dzīvespriecīgajiem, šķietami nenobriedušajiem un trakulīgajiem “Travis”! Dīvainais stīgu ansambļa, griezīgu ģitāru skaņu un naksnīga ritma (“Sacred Spirit” stilā) kombinācija liek nesapratnē paraustīt plecus. Sen nebiju dzirdējis labāku saulrieta himnu! Pie tam pēdējās dziesmas garums arī liek notrīsēt – vairāk nekā deviņas minūtes! Tomēr viss ātri noskaidrojas – pēc vienas sirdi plosošas dziesmas seko otra – bonuss, veltīts ASV militārajām akcijām Irākā (Uncle Sam / Playing in the sand/ Never gonna stop)… Un pēc brīža piedziedājumā – “Sing me a sad song…Don`t reverse, this is the last verse”…
Ļoti intīms un personisks grupas “Travis” albums, lai arī ilgtermiņā, iespējams, ne īpaši pārliecinošs un prātā paliekošs.
Klajā laists: 13/10/2003