Ja daudzpusību var uzskatīt par ģenialitātes pazīmi, tad skotu izcelsmes indīroka kvartets „The Beta Band” ir burtiski pārgudri!

Pārtraucot turpat vai trīs gadus ilgo klusēšanas periodu indīroka pasaules viens no interesantākajiem vārdiem „The Beta Band” laidis klajā savu pēc kārtas trešo albumu ‘Heroes To Zeroes’, kuru nevarētu vieglu roku nodēvēt par absolūtu tā priekšgājēja – 2001.gada vasarā klajā nākušā ‘Hot Shots II’ sekotāju, tai pat laikā neko tālu no savas „veiksmes formulas” – minimālistiska indīroka ar elektronikas piegaršu – grupa nav aizklejojusi. Par „jaunām vēsmām” varētu nodēvēt lielāku koncentrēšanos uz elektronisko ģitāru pasāžām, kas jo spilgti jaušamas albuma pirmajā singlā ‘Assessment’, nedaudz lielāku eksperimentēt kāri (lielāko daļu no šī vārdu salikuma iemieso, manuprāt, viens no sirsnīgākajiem ‘Heroes To Zeroes’ skaņdarbiem ‘Rhododendron’, kā arī uzreiz tam sekojošais ‘Liquid Bird’), kā arī vienkāršotā pieeja terminam „vokāls”, kura interpretācijā, šķiet, puiši gan ir nedaudz pārcentušies – skaņdarba ‘Wonderful’ solo partija brīžiem ir tik „brīnišķīga”, ka tirpas skrien pār kauliem. Nepārprotami augsta māksla…

Vispārinot albuma „pros & cons” jeb izskaidrojot 3,5 zvaigznītes lapas augšmalā, jāteic, ka vispārsteidzošākā ‘Heroes To Zeroes’ iezīme (salīdzinājumā ar, manuprāt, drusku monotono ‘Hot Shots II’) ir dažādība. Nevis tā, kas rodas vienā ierakstā ievietojot Šūbertu un Jay-Z, bet gan tā, kas, otrreiz dzirdot vienu un to pašu skaņdarbu, ļauj tajā saklausīt ko tādu, kas iepriekš vēl bijis apslēpts. Tiesa, katrā lietā savas „ēnas puses” – albums nedaudz zaudē savu viengabalainību un brīžiem atgādina kādu kvalitatīvu indīmūzikas izlasi (sākot ar britu „Broadcast” līdz pat ‘Spiritualized’), tomēr par garlaicību sūdzēties būtu grēks.