2000.gada sākumā “Starsailor” bija Lielbritānijas iecienītākā grupa: koncertos viņi saņēma ne mazāk par “Travis” un “Coldplay”. Un es nedomāju tikai honorārus, bet arī publikas atsaucību.
Bet tas bija pirms trim gadiem. Pašlaik puiši ir laiduši klajā turpinājumu pirmajam “Starsailor” albumam ‘Love Is Here’, kura singls ‘Alcoholic’ sasniedza singlu čārtu desmitnieku.
Ja nosaukumi liecina par kaut nelielu līdzību (3 vārdu kombinācija, is pa vidu…), tad jau no pirmajām albuma skaņām var secināt – puiši divus gadus nav vis urbinājuši degunus, bet gan domājuši, ko un kā darīt. Un, kā par brīnumu citādā ziņā slinkajiem angļiem. kas parasti pie šī domāšanas procesa arī apstājas, stārseilori ir tikuši arī līdz darīšanai. Turklāt, mērķtiecīgai.
‘Silence Is Easy’ ir kā grāmata – tā rada noskaņu, ja to lasa no sākuma līdz beigām. Protams, būs cilvēki, kas iebildīs, ka ir taču grāmatas, kas rada noskaņu arī izlasot tikai nelielu tās fragmentu. Protams – šajā albumā arī ir dziesmas, kas pat ļoti ‘iekačā’ atsevišķi no visa albuma skanējuma. Tomēr klausoties plati no viena gala līdz otram, tu saproti to ‘crap’, ko pārgudri mūzikas kritiķi ietērpj vārdos “koncepcija”, “strīms”, “message” utt..
Albums ir kā vitamīnu porcija pārgurušam organismam! Klausieties to vakarā pirms gulētiešanas, un vēl no rīta pamodīsieties smaidoši! Tas ir daudz dzīvīgāks, priecīgāks par tā priekšgājēju. Jau pirmā plates dziesma ‘Music Was Saved’ liek šaubīties, vai šie ir tie paši jaunieši, kas vēl tikai pirms dažiem gadiem pašpuiciski iebilda pret visu, kas notiek populārās mūzikas pasaulē un, gluži kā Nīls Jangs, savu pašizteikšanos meklēja nostāk no pārējiem.
Vēl sakot dažus vārdus par albuma skanējumu, jāuzteic diska dažādība un kontrasti tajā. Šeit klausītājs vis nesagaidīs futbolu vienos vārtos, mijas gan “saullēkta”, gan “saulrieta” himnas; jaunais izdevums var tikt uzskatīts par nopietnu pieteikumu mūzikas pasaulei: mēs esam izauguši. Nu “Starsailor” ir ar dzīvi apmierināta grupa, gluži kā Džeimss Volšs (grupas līderis) stāsta pirmajā albuma singlā ar tādu pašu nosaukumu ‘Silence is easy, it just becomes me’. Iespējams, ka dziesmu teksti eposu cienītājiem šķitīs pārāk vienkārši (Such shine in the glorious skies when the day is long, the clouds are high), taču tie brīžiem pasaka vairāk nekā Dante “Dievišķajā komēdijā”. Grūti salīdzināmas lietas, taču grupas pašpārliecinātība ir iemesls domāt, ka līdz šim viņiem nav gājis viegli.
Albuma “lielo izaugsmi” lielā mērā ir ietekmējusi tā producentu izvēle. No vienas puses Džons Lekijs, kas līdz klausītāju ausīm nogādājis tādus kolektīvus kā “Stone Roses” un “Radiohead”; no otras – Fils Spektors, kas, šķiet, ir producējis visas britu grupas sākot no “Bītliem” un beidzot ar “The Ramones”. Spektors ir arī dziesmas ‘White Dove’ producents, kas ir viena no šī diska lielākajām pērlēm. Varbūt nākamais singls?
Dažviet albums atgādina “The Verve” patiesi ģeniālo ‘Urban Hymns’ (‘Some Of Us’ un ‘Restless Heart’), taču jaunā albuma vienpadsmit dziesmās var atrast vēl daudz ko vairāk. Būs patiešām interesanti pavērot “Starsailor”, kad tie, lienot vai no ādas laukā, pēc kāda gada mēģinās uzrakstīt kaut ko labāku par šo albumu. Cerams, ka viņi nenobīsies, un šis nav viņu pēdējais ieraksts!
Nācis klajā: 15/09/2003