Tas vairs nav nekāds „ūdens”!

Kalifornijas kvarteta „Red Hot Chili Peppers” ģitārista Džona Frušentes otrais soloalbums – turpinājums 2001.gadā izdotajam ‘To Record Only Water For Ten Days’ atspoguļo gluži citādu Frušenti – vairāk eksperimentētāju nekā pragmatiķi, turklāt drusku pieaugušāku. Albums reizēm pat ļoti attāli atgādina par faktu, ka šis puisis diezgan lielā mērā ir atbildīgs par „Red Hot Chili Peppers” funk-punk-grunge skanējumu – vietām ierakstā parādās ļoti izteiktas ambient iezīmes, tāpat Frušente nekautrējas spēlēties ar „elektroniku” un brīvi eksperimentēt ar dažādām balss tembru un ģitāras skanējumu mainošām ierīcēm (‘Regret’). Tāpat albuma skanējumā savu „rociņu” pielikuši kā Flea un Čads Smits no „pipariem”, tā arī Omārs Rodrigezs no neopsihodēliskajiem „Mars Volta”, kuri, starp citu, pagājušajā gadā iesildīja „Red Hot Chili Peppers” viņu Eiropas tūrē.

Dažviet mūzikas kritiķi ‘Shadows Collide With People’ nosaukuši par ļoti apsveicamu progresu, tomēr, ieklausoties nepārprotami optimistiskajos, dzīvesprieka un mīlestības piesātinātajos diska opusos (kuri gan neiztrūka, tomēr daudz mazākos apmēros tika pārstāvēti arī iekš ‘To Record Only Water For Ten Days’, kur galveno lomu tomēr spēlēja Frušentes skumjā ģitāra), tā vien šķiet, ka mūziķa dzīve ir piedzīvojusi kādas pārmaiņas. Un nav jau arī brīnums – tāpat kā savā mūziķa karjerā Frušente brīvi mainījis kā dziesmu autora –ģitārista ampluā, tā arī radītās mūzikas stilus, tāpat arī dzīvē viņam gājis dažādi, tai skaitā pie vainas bijušas arī mūžīgās narkotikas…

Albums ir gana dažāds, sākot ar ārkārtīgi vienkāršajām, tomēr gana saulainajām ‘Omission’ un ‘Time Goes Back’ un beidzot ar ne pa visam Frušentem neraksturīgajiem elektroniskajiem eksperimentiem skaņdarbos ’00 Ghost 27’, ’23 Go Into End’ vai ‘In Relief’. Ja labi grib, var atrast piemērus, kuri līdzīgi mūzikas pasaules „stāri” prot labāk iekustināt sirdis un likt kājām sist takti, tomēr, nedaudz pieverot acis uz to – šim puisim ir talants un cepuri nost par to.