Otrais “Black Rebel Motorcycle Club” (BRMC) albums, kurš (laikam jau diemžēl) nesasniegs sava priekšgājēja sasniegto, nerunājot nemaz par tā pārspēšanu.
Kāpēc? Grūti pateikt – pirmajā brīdī ir grūti to noformulēt vārdos, taču grupa ir mazliet, tomēr jūtami zaudējusi no sava pašpuiku imidža. Vai tiešām BRMC būtu sākuši baidīties par pārdošanas rezultātiem, čārtu pozīcijām un cita tamlīdzīga “crap”? Nezinu, taču šis albums klausītājiem nepiedāvā neko jaunu un nedzirdētu. Ir skaņas un noskaņas, kas ļoti patiks visiem, kam pirmais viņu izdevums šķita sirdij tuvs (jau no paša sākuma man tas nepatika, bet tam laikam bija cits iemesls…), tomēr paklausoties tādas šī diska dziesmas kā, piemēram ‘Six Barrel Shotgun’ vai pirmo albuma singlu ‘Stop’, tā vien šķiet, ka BRMC šeit mēģina no jauna izgudrot velosipēdu. Nepārprotiet, mūzika ir ļoti spēcīga un pilna, kas ir svarīgi, taču rodas iespaids, ka puiši dziesmas vairs nevis rada, bet gan ir sākuši producēt.
Līdz ar to grupas skanējums ir zaudējis savu ekscentrismu, savu “a-mums-viss-pie-kājas” viedokli, savu elektrisko spriedzi gaisā, ko tas radīja ikreiz, kad mājas akustiskās sistēmas skaļuma regulators tika pagriezts skaļāk. Cerams, ka BRMC nepārcentīsies un savos meklējumos mūzikas pasaulē pavisam nepazaudēs sevi…
Klajā laists: 18/08/2003
Ārkārtīgi patīk Howl un pirmais albums, šo albumu gatavojos klausīties ar šī raksta radītām šaubām, bet ceru, ka būs vismaz kaut cik baudāms.