Ir pienācis tas mirklis, kad ar faktu un vienu pašu apzināšanos, ka Treisija Čepmena ir lieliska, sapņaina dziesminiece un ģeniālu, “sirdsgudru” tekstu autore, ir par maz.
Klīvlendietes Čepmenas kopskaitā astotais studijas albums veidots tā, lai nevienam neprasītos to nosaukt par studijas albumu. Katra plates dziesma iesākas ar paklusām nočukstētu “one-two-three-four” vai kāds nu attiecīgajai dziesmai tas taktsmērs – katrā gadījumā radot intīmu, guļamistabas studijas atmosfēru, kas, protams, neatsaucas uz plates instrumentālo pavadījumu. Te viss ir savā vietā – samtaina akustiskā ģitāra, “pūkains” bungu tonis, haramonijas un to atrisinājumi klavieru taustiņu izpildījumā, brīžiem pavīd slaida ģitāra, vietumis dzirdamas arī neuzkrītošas, gaisīgas stīgu ansambļa iespēles. Un visam pāri – Čepmenas vientulīgais, mežonīgas mīlestības un sirdi plosošu ilgu piesātinātais vokāls, stāstot par to “īsto” mīlestību, kāda gadās tikai varbūt reizi mūžā.
Un tomēr. Iepriekšējā rindkopa varēja būt rakstīta par ikvienu no Čepmenas līdzšinējiem septiņiem ierakstiem, un tas laikam ir fakts, kas jaunā ieraksta sagremošanā un patiesā iemīlēšanā traucē visvairāk. Un te nav runa par “kaut kā jauna” pieprasīšanu žanrā, kurš pastāvējis jau vairāk nekā simt gadu un turklāt to spējis paveikt TIEŠI tāpēc, ka tajā nav noticis nekas fundamentāli jauns – jo cilvēkam jau patīk dzirdēt citu cilvēku akustiskās ģitāras pavadībā dziedot par citiem sev sirdī tuviem cilvēkiem.
Nu nav Treisija Čepmena “fona dziedātāja”, lai kā viņa savā jaunākajā ierakstā mūs censtos pārliecināt par pretējo. Ir citi, kam mīlas balāžu radīšana patērētāju līmenī padodas labāk – viņi arī ir tie, kam pienākas nodrošināt pavadījumu tējas vakariem sveču gaismā un tamlīdzīgām mīlīgām izklaidēm. Ne Treisija Čepmena. Varbūt te daļēji pie vainas jaunās plates teksti, kas pārāk bieži pieskaras sabiedriskiem un universāliem tematiem. Spilgtākais piemērs – plates pirmais singls un līdzi dziedamais ievadskaņdarbs ‘Sing For You’, kurā Čepmena dzied par… dziedāšanu. Tiesa, šis nav sliktākais piemērs, jo skaņdarbā ir jūtamas arī tīri profesionālas un autobiogrāfiskas atsauces iz pašas Čepmenas pieredzes.
Taču ja turpinājumā seko pavieglas melodijas par kosmopolītiem Menhetenā vai sapņošanu par kādu sev svarīgu fotogrāfiju spīdīgā rāmī – katrā ziņā tās ir vārsmas un saldas harmonijas bez Čepmenai tik organiski piestāvošās sociālās smeldzītes – tad sajūtas dienas beigās ir gana līdzīgas gurkstošam vēderam pēc nepietiekami sātīgas maltītes.
Noklausies:
‘Sing For You’
[audio:TracyChapman_SingForYou.mp3]
‘Save Us All’
[audio:TracyChapman_SaveUsAll.mp3]
‘Our Bright Future’
[audio:TracyChapman_OurBrightFuture.mp3]
Treisija ir un paliks labākā – tiesa, vistuvākie man tik un tā paliks pats pirmais, nepilnos Treisijas 20 gados izdotais “Tracy Chapman”, vēlākie “Matters of the Heart” un ” Telling Stories”. Protams, kā jau fanei, dziesmas ir mīļas tik un tā, kaut nedaudz jau raksta autoram taisnība, ka ‘kaut kas’ pietrūkst. Domāju, ka tas gan netraucēs baudīt koncertus tiešraidē – tūre Eiropā turpinās un gan arī šīm dziesmām būs cita nozīme pēc to dzirdēšanas pāris koncertos pēc nedēļas. Vel tikai atliek cerēt, ka reiz T CH ieradīsies Latvijā. Tā patiesi ir māksliniece ar lielo burtu, kas viena pati spēj koncertā radīt fantastiski piesātinātu intimitātes un sirdssiltuma sajūtu. Šo sajūtu dēļ ir vērts triekties reizi četros gados kaut pāri dīķim, jo koncerti tiek sniegti patiesi reti.