Viena no norvēģu spožākajām popmūzikas zvaigznēm Lene Mārlina pēc divu gadu prombūtnes atkal atgriežas popmūzikas mašinērijā. Toreiz viņas debijas albums ‘Playing My Game’ dziedātājas dzimtenē guva ļoti lielus panākumus, kamēr pārējā Eiropas mūzikas tirgū nonāca tikai neliela daļiņa no Lenes talanta. Ko spēs paveikt viņas jaunais albums ‘Another Day’?

Albuma pirmais singls ‘You Weren`t There’ pat ļoti atgādina dziedātājas pirmos hītus. Arī pārējā albumā ik pa brīdim var uzdurties uz jau dzirdētiem akordiem un pasāžām. Tas pilnīgi noteikti neiepriecinās tos klausītājus, kas ne acu galā nevarēja paciest Lenes debijas albumu. Savukārt pārējie, kas visticamāk nemaz nav dzirdējuši Lenes pirmo darinājumu, iegādājoties šo disku iegūs desmit mīļas, nedaudz skumīgas balādes, kuras caurvij liegas akustiskās ģitāras skaņas un ļoti intīmi samtainā Lenes balss. Izklausās skaisti, taču, kā jau lielākajai daļai šāda mūzikas stila albumu, arī šim piemīt viena neliela, taču drusku kaitinoša problēma. Vienveidība.

Ir skaisti garus ziemas vakarus pavadīt, kopā ar draugiem dzerot tēju, šķirstot vecus fotoalbumus un tērzējot par sen aizmirstām lietām, taču, piekrītiet – ne jau nu biežāk kā reizi nedēļā! Nu, lūk! Tikpat bieži (vai reti) arī ir iespējams paklausīties šo disku. Pārsniedzot šo dozu, pastāv liela iespēja, ka vēlēsities ātri no tā šķirties, kas patiesībā būtu žēl, jo albuma muzikālā kvalitāte ir augsta. Īpaši izceļams ir akustiskais skaņdarbs ‘My Love’, kurā Lene izdzied savu neaprakstāmi milzīgo mīlestību pret savu dzimto zemi – Norvēģiju… Apburoši!

Tiešām nezinu, vai “norvēģu princesei” savu jauno albumu vajadzēja izdot tieši šobrīd, laikā, kad mūzikas tirgū ar paskaļu būkšķi ievēlies arī popdīvas Dido jaunākais albums. Tomēr, par spīti kaut nelielajai abu mākslinieču daiļrades līdzībai, uzskatu, ka šoreiz jaunajām un visādā ziņā talantīgajām jaunkundzēm nebūs jācīnās par vietu zem saules. Lai Dido dzied par savas dzīves skumjām, Lene dziedās par savējām, kas, manuprāt, ir daudz romantiskākas.