Vācijas elektroniskās mūzikas izdevniecībai “Playhouse” nav nepieciešama atsevišķa reklāma. Pēc plašām slavas dziesmām pasaules mūzikas medijos, bez tādas teorētiski varētu iztikt arī vācu izcelsmes producenta Rajko Millera (Rajko Müller) a.k.a “Isolée” otrais albums ‘Wearemonster’.

Taču labāk nesauksim šo par reklāmu, bet gan vienkāršu un sapņainu vēlmi pievērst dzirdīgas ausis šai elektroniskā minimālisma, ambient techno, house un indī-elektronikas krustojuma paraugstundai, kas, nākusi klajā jau vasarā, tieši šobrīd sāk savu cīņu par gada iecienītākā elektroniskās mūzikas albuma statusu.
Ja nu atrodas kāds, kam augstāk minētais vārdu (precīzāk, žanru) savienojums vai arī to atsevišķa baudīšana uzdzen pumpas – ‘Wearemonster’ varētu būt labākais ieraksts, ar ko graut sabiedrībā reizumis atrodamos stereotipu upurus, kuru ierocis ir apgalvojumi par elektroniskās mūzikas sevis izsmelšanu, stilistisku vienveidību vai bezmērķīgumu šī žanra melodiju shematiskajā virzībā.

Visus šos apvainojumus nepilnu stundu ilgajā “Isolée” albumā ‘Wearemonster’ iespējams ne tikai attaisnot, bet arī pierādīt pretējo – grūti atrast vēl daudzveidīgāku, mērķtiecīgāku un neprognozējamāku IDM (“Intelligent Dance Music”) ierakstu, kurā zem viena jumta, papildinot cits citu, sadzīvo ne tikai dažādi mūzikas stili un ritma zīmējumi – ‘Wearemonster’ vienlīdz labi iekļaujas gan deju, fona, gan arī analizējamās mūzikas kategorijās, padarot to par vienlaikus iecienītāko skaņu celiņu ikvakara sastrēgumstundām un inteliģentai klusēšanai draugu lokā…

Atkārtoti savā ierakstu atskaņotājā ievietoju ilgi gaidīto Boards Of Canada” jaunāko plati ‘The Campfire Headphase’, kuru līdz pat ‘Wearemonster’ pirmās atskaņošanas brīdim biju gatavs saukt par šī gada elektroniskās mūzikas albumu numur viens. Jā, šajā ziņā nekas nav mainījies – kaut arī “Isolée” piedāvā krietni vien inteliģentāku skatījumu uz žanriskiem “ceļojumiem” elektroniskās mūzikas stilu almanahā, tas necenšas būt tik eksistenciāli depresīvs un vienlaikus dzīvespriecīgs jeb, vienkāršāk izsakoties – neprātīgi emocionāls, līdz ar to ievietojot sevi nedaudz citā “plauktiņā”. Un tomēr, abu ierakstu nedaudz atšķirīgā daba un vienojošā piederība inteliģentās deju mūzikas lauciņam padara šo “duetu” par teicamu salikumu, kas būtībā apkopo visu labāko, ko šobrīd šajā žanrā iespējams dzirdēt. Labojiet, ja kļūdos.

Noklausies:

‘Schrapnell’
[audio:Isolee_Schrapnell.mp3]

‘Do Re Mi’
[audio:Isolee_DoReMi.mp3]

‘Pillowtalk’
[audio:Isolee_Pillowtalk.mp3]