Sers Pols savā tikko klajā nākušajā albumā nekautrējas atkārtoti pierādīt, ka solokarjeras ziņā ir bijis veiksmīgākais no slavenā Liverpūles kvarteta rindām.

Tiesa, jāteic, ka eksbītla „jubilejas” – 20.solokarjeras veikums, par spīti savai skaniskajai un tematiskajai līdzībai ar Makārtnija pēdējo albumu triloģijas (‘Flaming Pie’, ‘Run, Devil, Run’ un ‘Driving Rain’) ierakstiem, galvenokārt jau ar pirmo no minētajiem, tomēr pirmajā brīdī jaunā plate vairāk atmiņā atsauc „Wings” laikus. Plati ievadošais un vienlaikus pirmais tā singls ‘Fine Line’ gana veiksmīgi ieskicē albuma mugurkaulu – klasisku rokmūzikas ritmu un epizodisku stīgu ansambļa klātbūtni, kas, kopā ar klavieru partiju un „makas” lipīgo dziedājumu, šķiet, ļoti daudziem šķitīs visai „pazīstama teritorija” Makārtnija daiļradē. Tomēr jau nākamais skaņdarbs – ‘How Kind Of You’, ieturēts nedaudz rāmākā (lai neteiktu skumjākā) noskaņā, atgādina jau pieminēto ‘Flaming Pie’ un Makārtnija neapšaubāmo balāžu rakstītāja talantu, kura apjūsmošana turpinās arī ‘Jenny Wren’ laikā – skaņdarbā, kas tikai retajam kaut vai attāli atmiņā neatsauks „bītlu” slavenā ‘Blackbird’ akordus. Tāpat latīņamerikas ritmos veidotais ‘Certain Softness’ tikmēr urda prātu, kamēr atsauc atmiņā savu stilistisko priekšgājēju – ‘Step Inside Love’. Īpaši uzmanību piesaistīt izdodas stīgu ansambļa ievadītajam, senatnīgajam ‘English Tea’: „Would you care to sit with me/for a cup of English tea/very twee, very me”.

Atšķirībā no vairuma līdzšinējo Makārtnija solodarbu, šoreiz producenta goda vietu sers Pols atdevis Naidželam Godriham („Beck”, „Radiohead”). Grūti spriest par šādas rīcības rezultātiem, taču jau pēc pirmajām ieraksta klausīšanās reizēm jūtama tā viengabalainība, kas slēpjas ne tikvien stilistiskajā līdzībā (albuma galveno „masu” veido tipiski saldsērīgas 63 gadus vecā Makas atmiņas par sendienām), bet arī šo reminiscenču saturiskajā kvalitātē – ne brīdi nezūd pārliecība, ka vecais vīrs nupat jau patiešām atkārtojas, taču nevis, lai kādam kā svaigus iesmērētu jau reiz tapušus akordus, bet gan tāpēc, ka viņam vienkārši patīk kavēties atmiņās par pagājušajām dienām – tas arī izskaidro ‘Chaos And Creation In The Backyard’ tik daudzās atsauces uz „bītlu standartiem”. Protams, katram gadu gaitā izveidojies savs konkrētais Makārtnija „bītlu” un „pēcbītlu” laika favorīts – tā arī es neuzdrīkstētos šo plati ierindot augstākos plauktos nekā ‘Flowers In The Dirt’ vai „jaunus laikus” Makārtnija daiļradē atnesušo ‘Flaming Pie’, taču ieraksta „augošā” daba liek pēc katras atkārtotas tā izbaudīšanas aizvien vairāk piekrist, ka pat nedaudz spekulējot ar senu dienu lauriem, Makārtnijs spēj radīt un arī rada kvalitatīvu mūziku, kas turklāt gala rezultātā mūziķim piestāv krietni vien vairāk nekā jebkādi iespējami centieni izgudrot ko jaunu tur, kur „jauno ideju” laiks jau pirms gadu desmitiem ir izdzīvots.

Noklausies:

‘English Tea’
[audio:PaulMccartney_EnglishTea.mp3]

‘Promise To You Girl’
[audio:PaulMccartney_PromiseToYouGirl.mp3]

‘Anyway’
[audio:PaulMccartney_Anyway.mp3]