Pet Shop Boys ‘Battleship Potemkin’ (2,5/5)

Pet Shop Boys Battleship PotemkinNo aktīvās mūzikas skatuves jau pāris gadus (kopš 2002.gada ‘Release’) kā pazudušie Kriss Lovs un Nīls Tenants, pazīstami arī kā divi vienīgie britu deju dueta “Pet Shop Boys” dalībnieki, nule nākuši klajā ar skaņu celiņu slavenajai Segeja Eizenšteina 1925.gadā uzņemtajai dokumentālajai filmai.

Piekrītu domai, ka filmu skaņu celiņus, visticamāk, nedrīkstētu aplūkot ārpus filmu konteksta, kam tie speciāli radīti, taču šajā gadījumā, kad Lovs un Tenants radījuši savu “versiju par tēmu” astoņdesmit gadus pēc fakta, gan filmas, gan arī paša vīru centiena savdabīgums liek nedaudz rūpīgāk aplūkot ierakstu, kas jau pagājušā gada septembrī Trafalgāra skvērā piedzīvojis savu pirmatskaņojumu kopā ar uz milzu ekrāniem skatāmo “Bruņukuģi ‘Potjomkinu’”. Tovakar, vairāk nekā pirms gada pulcētie 25 skatītāju tūkstoši, visticamāk, varētu būt lielākais jebkad reģistrētais mākslas filmas skatītāju skaits.

Lai arī 1925.gadā uzņemtajai kinolentei, kas līdz pat 1954.gadam bija aizliegta Lielbritānijā, jau no paša sākuma radīts savs oriģinālais skaņu celiņš jeb “saundtreks”, tomēr tas nav traucējis Tenantam un Lovam sadarboties ar Drēsdenes simfonisko orķestri un izveidot daudzšķautņainu ierakstu, kurā vienlīdz labi iespējams atrast kā mūsdienās tik populārās “episko” skaņu celiņu skolas, tā arī pašu “Pet Shop Boys” pagātnes daiļrades iezīmes, kuras diemžēl pārāk bieži diskā saistītas ar pārspīlētu tehnomūzikas mīlestību.

Plati ievadošais ‘Comrades!’ ir viens no spilgtākajiem minētās “episko” skaņu celiņu skolas pārstāvjiem, kuru vienlaikus bez problēmām iespējams iztēloties skanam filmu “Šindlera saraksts” vai “Brīnišķīgais prāts” fonā. Tomēr skaņdarba vidusdaļā sevi piesaka tik raksturīgais “Pet Shop Boys” sintezatoru skanējums, visvairāk atgādinot pagaidām puišu pēdējā albuma ‘Release’ ievadskaņdarbu un pirmo radiosinglu ‘Home And Dry’, tikai transponētu minorā.

Turpinājumā ‘Men And Maggots’ piedāvā jau izteikti ekscentrisku skanējumu ar lauztu piecu astotdaļu ritmu, lipīgiem sintezatoru aranžējumiem un skaņdarba beigu daļā atrodamo stīgu ansambļa un perkusiju saspēli. Melodiski dziesma sasaucas ar nākošo skaņdarbu – 52 sekundes ilgo Tēvreizes fragmenta dziedājumu Tenanta izpildījumā.

Vietumis ierakstā iespējams atrast patiesi psihodēliskas un ar pārējo darbu pārlieku kontrastējošas “pērles”, tostarp industriāla tehno noskaņās veidoto ‘Nyet’, kuram par mugurkaulu kalpo visas dziesmas garumā ik pa brīdim krieviski izkliegtais “jā” un “nē”. Ko līdzīgu var teikt par slavenās Odesas trepju scēnas muzikālo noformējumu, tikai šoreiz deju ritmi vairāk prātā atsauc grupas kopdarbu ar Deividu Boviju dziesmā ‘Spaceboy’, kļūstot par vienu no tīkamākajiem skaņu celiņa momentiem.

Atpakaļ pie apziņas, ka runa tomēr ir un paliek par “Pet Shop Boys”, klausītāju atgriež izteiktās grupas noskaņās veidotais ‘No Time For Fears’, beigu daļā visai asi no liegas popbalādes pārtopot straujā tehno ar melodisku atsauci uz ‘Go West’. Runājot par citām subjektīvām sasaucēm – ‘Odessa’ tīri labi varētu iekļauties “Tangerine Dream” dziesmu katalogā, savukārt ‘Night Falls’ atsauc atmiņā šo to iz japāņu izcelsmes eksperimentētāja Isao Tomitas daiļrades.

Domājams, ka tikai paši vaininieki mācēs atbildēt, kāda ideja un kurp šobrīd virza “Pet Shop Boys” attiecībā pret grupas ierasto mūzikas lauciņu. Vieni uzskata, ka grupas dalībnieki dzīvo savu dzīvi un vienkārši atļaujas vairāk pasapņot, paeksperimentēt. Citi savukārt grupas nosacīto pievēršanos klasikai (Drēsdenes simfoniskā orķestra veidolā), kā arī tieši Sergejam Eizenšteinam, skaidro ar grupas allaž deklarēto patiku pret Padomju Savienību. Lai arī kāds būtu pareizais variants, kamēr “Pet Shop Boys” tā vietā, lai izmisīgi mēģinātu iespītēties laika un, līdz ar to, arī klausītāju prasību samērīgajam ritējumam, pārsteidz nesagatavotu ar oriģinālu un savdabīgu projektu, tikmēr vēl pāragri norakstīt grupas radošo potenciālu. Tagad tikai jāgaida, kad, līdzīgi dokumentālā kino stūrakmenim – Dzigas Vertova “Čelovek s kinoapparatom”, kas pirms vairākiem gadiem piedzīvoja īpašu pārizdevumu DVD formātā ar vairākiem pieejamiem skaņu celiņiem, dienasgaismu ieraudzīs arī Eizenšteina klasiskais “Bruņukuģis ‘Potjomkins’”, tikai šoreiz, atšķirībā no citiem pārizdevumiem – ar “Pet Shop Boys” skaņu celiņa versiju tajā. Jo atsevišķi no filmas, jāatzīst, skaņu celiņš nav īpaši viegli “sagremojams”.

Noklausies:

‘Comrades’
[audio:PetShopBoys_Comrades.mp3]

‘No Time For Fears’
[audio:PetShopBoys_NoTimeForFears.mp3]

‘After All’
[audio:PetShopBoys_AfterAll.mp3]

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *