No Braitonas nākušās dziesminieces Natašas Kānas otrais soloalbums bija (un joprojām ir) atrodams mana šīgada “cerīgāko” ierakstu mapītē, un tikai laika trūkuma dēļ tā oficiālu aprakstīšanu esmu atlicis par apaļu mēnesi. Tiesa, iespējams tieši šis, tēlaini izsakoties – albumam dotais papildus laiks ir ļāvis precīzi definēt, tieši kāpēc es personīgi joprojām priekšroku dodu Kānas debijas platei.

Atceros, kā kodu pirkstos, kad “Bat For Lashes” 2006.gadā klajā nākušais debijas albums ‘Fur And Gold’ manas ausis sasniedza tikai gadu vēlāk – līdz ar tā nominēšanu “Mercury” mūzikas balvai. Tiesa, tas netraucēja praktiski pēc pirmajām Kānas jaunkundzes kompānijā pavadītajām minūtēm teju vai iemīlēties viņā, taču – un tā acīm redzot ir visai būtiska atziņa tieši “Bat For Lashes” sakarā – kaut kāds pirmatklājuma šarms un/vai šās mūzikas intīmums nespēj pastāvēt līdzās plašai atzinībai. Citiem vārdiem sakot, vienkārši nespēju iedomāties klausāmies, piemēram, pirmā albuma skaistāko opusu ‘Prescilla’ (ko iekļāvu arī savā 2007.gada labāko dziesmu izlasē) kādā festivālā vai publiskā pasākumā. Tā ir (bija?) mūzika ar savu konkrētu laiku un vietu.

[youtube Ap0rc_7Xe10 nolink]

Savā jaunākajā platē ‘Two Suns’, kurā Kāna gan teorētiski (skat. albuma preses relīzes atreferējumu Wikipēdijā, gan praktiski – dziesmu tekstos un harmonijās – pievērsusies duālisma tematikai, māksliniece ir pamatīgi augusi profesionālā ziņā un turpina teju visās savās izpausmēs būt velnišķīgi šarmanta. Albums ir dažāds, vienādi baudāms, Kānas ūber-skumjās, pat depresīvās minoru harmonijas nav nekur zudušas, tāpat šur tur saklausāma arī pirmajā platē tik izplatītā cītaras spēle. Papildus tam visam klāt nācis intensīvāks elektronisku izteiksmes līdzekļu izmantojums un, par laimi (vismaz manuprāt), zudumā gājuši iemesli un epizodes, kurās varētu Natašas Kānas dziedājumu pielīdzināt Bjorkai, kā tas nereti arī ticis darīts. To neatbalstu, jo, manuprāt, ja nu gluži akurāt kādam jāpielīdzina, tad varbūt vienīgi Keitai Bušai un viņas “ne-no-šīs-pasaules-un-laika” skanējumam, nevis Bjorkas naturālismam.

Pretstatā savam priekšgājējam, ‘Two Suns’ – likumsakarīgi – ir arī krietni “popsīgāks” albums. Vai vismaz cenšas tāds būt. Nepārprast, ‘Two Suns’ nav nule kā slavu iemantojušas mākslinieces hitu albums, ar kuru nobruģēt sev taciņu pretim mūžīgai slavai. Nataša Kāna nav tik lēta. Taču šeit savu lomu nospēlē gan fakts, ka plates otra puse ir jūtami švakāka nekā tās ievads un pa visu albumu kopā vācot moš arī kādi 5 hiti sanāks, bet ne vairāk – gan jau piesauktā šās mūzikas personiskā šķautne. Lai vai cik neprofesionāli no šo rindu autora tas arī nebūtu, šī ir tā reize, kad puiciski gribas citēt neformāļus, “andergraundistus”, tos “īstos” indie-mūziķus (ja tādi vēl eksistē), kuru karogā vajadzētu būt lasāmai devīzei “mūs nopirkt nevar”. Ļoti strīdīga tēma, taču gan senu, gan ne tik senu laiku mūzikas vēsturē ir atrodami daudzi piemēri, kad, kādai sākotnēji izteikti “neformālai” grupai kļūstot populārākai, notiek TAS kaut kas vārdā neraksturojamais, ko gribas kaut kādā mērā piesaukt arī ‘Two Suns’ sakarā.

Tas ir labs jautājums – vai, piemēram, zviedru duets “The Knife” kļuva pārāk komerciāls tāpēc, ka Hosē Gonzaless nokaverēja viņu dziesmu ‘Heartbeats’ un “Sony” to izmantoja slavenajā “bumbiņu reklāmā” – vai tomēr grupā nekas nemainījās un visa vaina ir pašu fanu galvās? Vai jaukā igauņu meitene Kerli samaitājās brīdī, kad viņas dziesmas (visnotaļ likumsakarīgā kārtā) sāka raidīt “MTV” – vai tomēr pie vainas ir fakts, ka viņas atklāti “pokemoniskā” mūzika vienkārši pēc definīcijas nedrīkst būt populāra, formāla un kaut kādos rāmjos ietilpstoša?

Un vai ‘Two Suns’, būdams principā labs un loģisks “Bat For Lashes” otrais albums, signalizē mums par Natašas Kānas komercializēšanos, vai arī tās vienkārši ir ačgārnas domas, kurām šaudoties prātā, mēs neesam sev ļāvuši tā – pilnīgi ieslīgt “divu sauļu” hipnotiskajā, mazliet ragan-iskajā skanējumā?

Noklausies:

‘Sleep Alone’
[audio:BatForLashes_SleepAlone.mp3]

‘Moon And Moon’
[audio:BatForLashes_MoonAndMoon.mp3]

‘Daniel’
[audio:BatForLashes_Daniel.mp3]