Jo ja uz iepriekšējā teikumā rakstīto uzsaukumu tev prasīties prasās atbildēt ar retorisku “a kāpēc gan?”, tad, visticamāk, tu vakarā mājup devies, prātā pārcilādāms frāzes no stila “par īsu”, “garlaicīgi”, “vienveidīgi”, censdamies atrast trāpīgāko attaisnojumu faktam, ka, iespējams, nebiji tur, kur vēlējies būt. Jā, var piekrist, ka pusotru stundu ilgs koncerts, kura lielāko daļu veidoja (skrupulozi pieejot) trīs minūšu ilgas melodijas vai skices (bet ne gluži dziesmas šī vārda tradicionālā izpratnē), var radīt nepietiekamu sāta sajūtu. Un tomēr – bija! Turklāt ne tikai gana daudzajās apgarotajās, smaidošajās sejās zālē. “Bija!” arī uz skatuves – tur trijatā (piepalīdzot elegantam bundziniekam šlipsē) “Air” kārtējo reizi neatstāja vienaldzīgus, paši tai pat laikā saglabājot sev tik organiski piederīgo “sētas puiku” imidžu.
Arī muzikālā ziņā vakars spēja pārsteigt, turklāt ne tikai “Air” nepazinējus. Tie, kas šo harizmātisko duetu iepazinuši kā uz “ambient” žanra sliekšņa balansējošus elektroniķus, varēja praksē pārliecināties par abu vīru aranžēšanas prasmēm, kuru rezultātā teju vai ikviens no vakara gaitā izpildītajiem grupas “zelta fondu” skaņdarbiem izklausījās reizē svaigi un reizē “tā, kā vajag”. Pat vakara katarse – pēc īsas pauzes vakara noslēgumā izpildītais ‘Alone In Kyoto’ akustiskās ģitāras, bungu, klavieru un minimālas elektronikas versijā izklausījās tikpat gaisīgs un “jumtu noraujošs” kā tai pasakainajā ainā no ‘Pazudis Tulkojumā’, kur Johansone sev cenšas atklāt pilnīgi svešu, neizprotamu pasauli, brīžiem zaudējot saikni ar realitāti.
Lai ko šis “vakars draugu lokā” pierādīja, tad pilnīgi noteikti to, ka “Air” ir baudāmi tikai tādos apstākļos, kad esi spējīgs “ienākt viņu frekvencē”. Kad nav izmisīgi jācenšas prātā “izslēgt” kādu vāvuļotāju vai alus dzērāju. Kad vari izbaudīt “Air” mūzikas neatkārtojamību un noskaņu – būtībā vissvarīgāko šai mūzikā! Jo nevar nepiekrist – “Air” savu auru un totālo muzikālo bohēmas garu iegūst lielākoties pateicoties klausītājam ar plašu fantāziju un spēju “domāt ārpus kastes”, tā teikt.