Kad esam noskaidrojuši, ka Mančestriešu “The Verve” ceturtā albuma nosaukums ir nevis ‘Ceturtais’, bet gan ‘Uz priekšu’ (vai vismaz uz to pusi), atliek vien noskaidrot, vai Ričarda Eškrofta vadītais kolektīvs pēc astoņu gadu pārtraukuma patiešām dodas pretim jaunām uzvarām vai tomēr (un visticamāk) atgriežas ar senu dienu nostaļģiju n reižu sildītas zupas izskatā.
Atbilde ir kaut kur pa vidu (kā parasti). ‘Forth’ taktīs var saklausīt to “vervi”, kas katram vēl palikusi atmiņā ar vai nu neizprotamajiem pusaudžu gadiem vai kādiem citādiem pārmaiņu posmiem dzīvē. Šai ziņā spilgtākais jaunās plates piemērs ir balādiskais ‘Judas’, kuru emocionālā ziņā prasās likt blakus, piemēram, leģendārajam ‘The Drugs Don’t Work’. Jāpievienojas visiem pārējiem pārsteigtajiem par plates aktuālo singlu – izteikti popsīgo ‘Love Is Noise’ (skat. video), kuru radio ēterā biju pamanījis, taču to, ka tā ir “Verve”, gan ne.
[youtube PmRJo8RQ5sA nolink]
Eškrofts, protams, nav noturējies, kā rezultātā ‘Forth’ vidusdaļā ir atrodams ‘I See Houses’ – viņa solokarjeras hita ‘Check The Meaning’ mazais brālis, ar neiztrūkstošu stīgu ansambļa pavadījumu un visām pārējām detaļām. Atbildot uz vēl neuzdotu jautājumu – jā, ir jaunajā platē arī roķīgi un “The Verve” pirmo divu ierakstu noskaņās veidoti “jūra līdz ceļiem” roka gabali – tas pats plati ievadošais ‘Sit And Wonder’, kā arī ‘Noise Epic’ rokenrols, kura lecīguma līmenis ļautu šo dziesmu ierindot arī brāļu Galaheru diskogrāfijā. Taču tas arī ir viss, pārējais ir izteikti nostaļģisks balāžu kopums – nē, nevis banāls, bet patukšs un vienveidīgs. Katrā ziņā man personīgi būtu daudz vairāk paticis traka rokenrola un nevis saldu balāžu pilns ceturtais “The Verve” albums. Un arī grupai tas nāktu vairāk par labu.
Tātad jaunus “kalnus” ‘Forth’ nav spējīgs gāzt. Taču, ja zina šo puišu savstarpējo attiecību vēsturi un bezgalīgos kašķus par to, kurš “ir mūzikas boss” un kā vajadzētu/nevajadzētu spēlēt, tad jāsecina, ka jaunā plate izdevusies visnotaļ harmoniska un mierīga, bez nervozuma un starp taktīm iekodētiem pārspīlētiem nākotnes plāniem. “The Verve”, par laimi, nevēlas (atkal) būt supergrupa un uz savām dvēseliskajām melodijām kā uz mušpapīra uzķert jauno, apjukušo tīņu paaudzi. Uz viņiem kas šāds nenostrādā, viņiem, lūdzu, gurnu kratītājas un “blingotājus”.
‘Forth’ ir tieši tiem adresēts, kas par to arī visvairāk satraucas un pievērš uzmanību. Tiem, kam vārds “The Verve”, šķiet, nekad nebūs absolūti vienaldzīgs. Tas ir “mani-bērnības/jaunības-dienu-elki-beidzot-ir-ierakstījuši-jaunas-dziesmas-kuru-dēļ-varbūt-būtu-vērts-no-plaukta-izvilkt-lieliskos-viņu-iepriekšējos-albumus” stila ieraksts. Jebkādi mēģinājumi jauno plati uztvert kaut nedaudz nopietnāk, diemžēl, visticamāk beigsies ar fiasko. Un nevajag arī.
Noklausies:
‘Sit And Wonder’
[audio:TheVerve_SitAndWonder.mp3]
‘Judas’
[audio:TheVerve_Judas.mp3]
‘I See Houses’
[audio:TheVerve_ISeeHouses.mp3]