Vēl viens piemērs tam, ka pārspīlēta skriešana pakaļ mūzikai un tās tendencēm nevis “godīga” mūziķa dzīve pie laba gala nenoved.

Ar “godīgu” mūziķa dzīvi es domāju utopisku un, par laimi, šad un tad mūsdienās vēl tomēr sastopamu un novērojamu situāciju, kad mūziķis savā daiļradē ieliek daļu no sevis – vai nu tā ir dziedāšana par savu dzīvi, savām domām vai vienkārša “būšana pašam sev”. Un nav runa tikai par tekstu – tā ir grūti aprakstāma sajūta, taču ikviens no šo rindu lasītājiem to noteikti ir savā dzīvē sajutis. Tas ir tad, kad vari likt galvu ķīlā – mūziķis otrpus skaļruņiem to visu dara/domā/jūt pa īstam.

Žēl, bet Madonna pēdējoreiz šai mūziķu kategorijā ietilpa pirms apaļiem desmit gadiem ar plati ‘Ray Of Light’. Punkts. Jā, arī pēc tam misis Čikone-Ričija ir uzmeistarojusi vērā ņemamas lietas (šoreiz tikai par mūziku) – tas pats ‘American Pie’ kavers prātā iespiedies ar visai saldām atmiņām par t.s.”skolas gadiem”, savukārt ‘What it Feels Like For A Girl’ bija pieklājīgs un gana “lipīgs” singls, bez uzsvara uz pārspīlētu popsīgumu.

Var jau just, uz kuru pusi es to “deķi” velku. Jā, protams, visi Madonnas pēdējā laika muzikālie izgājieni iet roku rokā arī ar viņas jaunāko veikumu ‘Hard Candy’ – tas, kas viņai neizdevās ar ‘American Life’, tas “uz urrā” aizgāja platē ‘Confessions on a Dance Floor’, un viss bija kārtībā. Savos 50 gados radīt tādas deju plaču melodijas kā Madonnai – to nevar novērtēt pārāk zemu, turklāt Madonna acīm redzami arī vēlas turpināt dzīvot šai mūzikas scēnā, savā ziņā rūpējoties par to, lai “izsalkušajam patērētājam” pie rokas allaž būtu arī kāda patiesi LABA popmūzika.

Diemžēl nupat sāk šķist, ka Madonna ir mazliet pārcentusies. Jā, ‘Hard Candy’ ir iesaistīti lielākie mūzikas producenti, virkne vispāratzītu viesmūziķu (Timberleiks, Timbalands, Ferels Viljams, Kanje Vests), taču, ja reiz par faktiem, tā vien gribas secināt – fakts, ka ‘Hard Candy’ ir pēdējais albums, ko Madonna izdod ierakstu kompānijas “Warner” paspārnē, ir jūtams arī saturiski. Citiem vārdiem sakot – “atrakstīšanās”.

Saturiski ‘Hard Candy’ ir pliks kā dzeņa vēders. Ar vienu kāju stāvot hiphopa vidē (likumsakarīgi Timbaland būšanai plates producenta tronī), ar otru cenšoties saglabāt līdzsvaru arī ar pašas Madonnas muzikālo seju un tēlu, ir iznācis tipiski nekāds albums, kurā no pašas Madonnas ir tik vien kā bilde uz vāka. Līdz ar to nav ne mazāko problēmu iztēloties, ka ‘Hard Candy’ ir nevis pasaulslavenas popdīvas jauns ieraksts, bet gan kāda talantu šovā izcepta jauna “zaķa” debijas disks, kuru pēc pāris mēnešiem neviens pat vairs neatcerēsies.

Protams, “hīta potenciāls” ir frāze, kas lietojama ik uz soļa, taču pat komerciāli raugoties, plate ir tukša, bezpersoniska. Mežonīgi klišejiski aranžējumi, bezzobaini teksti un pilnīgi nekāda dramaturģija – tāds ir ‘Hard Candy’ šķērsgriezums. Lai arī kvalitatīvi noproducēts, tomēr augstāk par liftu/reklāmu mūzikas kategoriju šis ieraksts nepaceļas.

Noklausies:

‘Candy Shop’
[audio:Madonna_CandyShop.mp3]

‘4 Minutes’
[audio:Madonna_4Minutes.mp3]

‘Give It 2 Me’
[audio:Madonna_GiveIt2Me.mp3]