Morisejs ir mūziķis, kura dēļ ģībst sievietes, bet kura šarms un daile, un arī mūzika dīvainā kārtā ļoti reti “nostrādā” uz stiprā dzimuma pārstāvjiem.

Personīgi es Moriseju cienu par viņa darbu britu agrīnās “indie” mūzikas kolektīvā “The Smiths” – tādi opusi kā ‘William, It Was Really Nothing’ vai klasiskais ‘Girlfriend In A Coma’ jebkurā gadalaikā, gadsimtā un galaktikā viesīs cerību par pozitīvu rītdienu un aicinās “būt labākiem”. Lielākā daļa no tā, ko Morisejs ir radījis savā post-“Smiths” solokarjerā, atkārtoti pārstrādā un izmanto šos pašus kodus un noskaņas, liekot man labāk izvēlēties pirmavotu. Bet tas, protams, mans subjektīvais.

“Slapjais sapnis” ir izvēlējies iesviest aci un ausi Moriseja nesen klajā nākušajā “best-ofā” tikai tāpēc, ka tajā ir atrodamas divas jaunas Moriseja kompozīcijas. Un tikai. Līdz ar to par pārējo plates saturu, ko veido praktiski visas populārākās Moriseja solokarjeras pērles, sākot ar ‘Everyday Is Like Sunday’ un beidzot ar nosacīto “izlaušanās” singlu ‘Irish Blood, English Heart’, šajā recenzijā būs atrodams tikai viens teikums. Iepriekšējais. Nu labi, vēl piebildīšu, ka šī – kopskaitā jau trešā Moriseja labāko dziesmu izlase – būs interesanta tikai “svaigiem” Moriseja faniem un neseniem šā dziedoņa mākslas atklājējiem, jo te galvenokārt atrodami nesenu gadu Moriseja hiti, tikai pāris dziesmās pievēršoties viņa solokarjeras pirmsākumiem.

Pirmais no diviem diska jaunumiem – ‘That’s How People Grow Up’ – ir dusmīgs rokenrols ar kādas lēdijas falsetā izpildītu ievada “āriju”, kas gan nezināmu iemeslu dēļ man prātā atsauca mūsu pašu Haraldu Sīmani. Lai nu kā, dziesma ir tipiski “morisejisks” radiohits šī vārda pozitīvākajā nozīmē – ar izjustu liriku, āķīgu melodiju un uz priekšu virzošu ritmu. Kas liek brīnīties, kāpēc šis opuss britu singlu topā debitējis tikai kaut kādā padsmitajā pozīcijā un LV radio viļņos to nemaz neesmu dzirdējis. Bet tā varbūt tikai sagadīšanās.

Savukārt ‘All You Need Is Me’ Morisejs ir dzirdams vairāk tāda kā lielceļa rokmūziķa ampluā – ārdošs, fūzēts bass, ģitāras solo un elektrisko ērģeļu iespēles lieliski sader kopā ar dziesmas sentencēm par “You’re gonna miss me when i’m gone”. Tāds “morisejiski” maigs, taču tomēr – protesta songs par attiecībām.

Daudz ticis baumots par jaunu Moriseja ierakstu, kam šogad pēc visa spriežot arī vajadzētu nākt klajā. Arī manās rokās nonākušā best-ofa bukletā bija iesprausta lapele jeb t.s. “līflets” ar aicinājumu piereģistrēties mājaslapā morrisseydirect.com, lai kā pirmais saņemtu ZIŅU. Acīm redzot arī Morisejs gatavojas eksperimentēt ar albuma tirgošanu internetā bez ierakstu izdevniecību starpniecības. Nu, lai viņam veicas! Jo, ja var spriest pēc abiem iepriekš minētajiem skaņdarbiem, kas gan jau arī būs atrodami jaunajā diskā, tad nākamais Moriseja albums būs vēl saldāks, atsperīgāks, emocionālāks un saturīgāks par iepriekšējajiem.

Noklausies:

‘Everyday Is Like Sunday’
[audio:Morrissey_EverydayIsLikeSunday.mp3]

‘That’s How People Grow Up’
[audio:Morrissey_ThatsHowPeopleGrowUp.mp3]

‘All You Need Is Me’
[audio:Morrissey_AllYouNeedIsMe.mp3]