Nu nestāsti, ka esi baigais “hārdais” vecis (vai džuse) un nekad, NEKAD neatļaujies paklausīties kaut ko pretīgi salkanu, taču tai pat laikā vienkārši skaistu. Esmu tai paaudzē, kas savā muzikālajā attīstībā ir izbaudījis kā “Led Zeppelin”, tā “East 17”, un neteikšu, ka diži par to kaunos. Galu galā – ikvienā mūzikas kolekcijā ir kāds “tumšais” kakts, kurā neuzkrītoši sastutētas pāris šādas plates, attaisnojoties ar spārnoto “sweet’n’sour talk” – lai zinātu, kā “garšo” salda mūzika, man ir jāpazīst arī totāli mēsli.

Dženetas jaunākais – desmitais studijas ieraksts ‘Discipline’ nav _totāls_ mēsls, taču diemžēl tā klausīšanās laikā visvairāk ir žēl nevis savu bungādiņu, bet gan pašu Dženetu, kura joprojām acīm redzot izmisīgi cenšas kādam kaut ko pierādīt. Reti ir tie momenti, kuri mani ir motivējuši tomēr uzmest uz papīra dažas rindas par šo viņas plati un kuros Dženeta patiesi un jūtami ir “savā elementā” – atvērtu sirdi un aizvērtām acīm dūdojot saldu pop-šitu.

Pārējā laikā Dženeta, sadarbībā ar virkni viesmākslinieku, starp kuriem “skaļākie vārdi” pieder r&b mūziķim “Ne-Yo” un hiphopa skandalozajai lēdijai Misijai Eliotei, ražo to, ko nupat jau patiešām var droši saukt par totālu mēslu. Lielāko daļu ‘Discipline’ sastāda “it kā” moderni eksperimenti ar atklātu mērķi iekļūt singlu topos un radio rotācijās. Un tas jau ir skumji. Kā to ļoti precīzi ir noformulējis kritiķis no “Hot Press”: “Nē, nu, patiešām, Džeksones kundze! Es Jūs uzaicinu uz smalku tējas padzeršanu, Jūs ierodaties ādās tērpta, vaidot un jūsmojot par sevis glāstīšanu!” No comments…

Papildus jebkādam disciplīnas trūkumam ‘Disciplīnā’ un tam, ka Dženetas patiesais talants – saldas un sirsnīgas popbalādes šai platē ir jūtamā mazākumā, ir vēl viena lieta, ko Dženeta ir acīm redzami “sajaukusi”. Tās ir pārejas starp dziesmām. Nu kādas vēl “interlūdes”?! Starp dziesmām iekļaut īsus 10 sekunžu skečus, kuros tiek mākslinieciski pieteikts nākamais skaņdarbs – that’s so last century!

Un tomēr, jebkurā gadījumā – ‘Discipline’ ir un paliek viens no pēdējo gadu spējīgākajiem Dženetas veikumiem – te ir melodijas, dažās epizodēs arī ekselenti aranžējumi (lielākoties gan tieši šie ir mazākumā un nočakarē kopējo iespaidu), un nevar noliegt, ka pat emocionāli “tukšās” albuma dziesmas sevī ietver pamatīgu “grūvu”. Zemāk dzirdamie dziesmu fragmenti arī patiesībā ir lielākā daļa no visa labā, kas šai diskā ir atrodams. Skaitliski – nožēlojami maz priekš albuma ar 23 skaņdarbiem (lai arī lielākā daļa no tiem ir sasodītās “interlūdes”), tomēr saturiski – nuuuuu, teiksim, pietiekoši daudz. nav jau man nevienam jāatgādina, ka “tur, ārā” ir gūzma daudz, daudz traģiskākas popmūzikas. Par Latviju pat nerunājot.

Noklausies:

Luv
[audio:JanetJackson_Luv.mp3]

Rock With U
[audio:JanetJackson_RockWithU.mp3]

Can’t B Good
[audio:JanetJackson_CantBGood.mp3]