Aiz pirmajā brīdī ne visai izteiksmīga un šķietami pārāk apjomīga instrumentāla ieraksta slēpjas visnotaļ oriģināla iespēja pa atslēgas caurumu ieskatīties “Nine Inch Nails” galvenā personāža Trenta Reznora prātā un visai precīzi iztēloties, kā top “NIN” mūzika.

‘Ghosts’ iedalīts divos diskos un četrās daļās. Deviņas dziesmas plašais ‘Ghosts I’, kas, starp citu, bija lejuplādējams internetā bez maksas, lielākoties aizraujas ar “ambient” izteiksmes līdzekļiem – vai tā būtu ēteriska klavieru spēle (kā abos pirmajos diska ievadskaņdarbos) vai reverberēta elektriskā ģitāra vai arī kādi mazliet sintētiskāki skaņas avoti. Šeit atrodams muzikālu ideju “jēlmateriāls”, kurā vēl ir jāiedveš dzīvība. Mūzikas “jaudas” ziņā šeit “Nine Inch Nails” ir dzirdami savā visvieglākajā un reizē niansētākajā formā.

‘Ghosts II’ jau ietver industriālo mūziku Reznora gaumē, taču, vienlaikus esot krietni sparīgāks par pirmo ‘Ghosts’ daļu, tas zaudē uz satura rēķina, padarot šo par visneinteresantāko un bezmērķīgāko no četrām ‘Ghosts’ daļām. Galvenokārt tāpēc, ka šīs daļas kompozīcijas izklausās nepabeigtas – tām nepieciešams “stāsts”.

Trešā ‘Ghosts’ daļa turpina iedziļināties industriālā elektronikā, tikai, atšķirībā no ‘Ghosts II’, dara to ar taustāmu pamatu, saturu. Te aizvien vairāk dominē melodija – vai tās būtu marimbas skaņas, kas apaug ar dažādiem skaņu slāņiem, vai nervu galiņus kutinošas elektrisko ģitāru partijas. Šī albuma daļa prasīties prasās tikt nodēvēta par improvizatorisku “rotaļāšanos”, turklāt visnotaļ aizraujošu.

‘Ghosts IV’ ir spēcīgākā plates daļa. Finišs, kurā manis uzzīmētajā koncepcijā visas iepriekš aprakstītās mūzikas sastāvdaļas – ideja, forma, stāsts – saplūst vienkopus, radot loģisku un saprotamu, instrumentālas mūzikas valodā uzzīmētu Trenta Reznora portretu.

Viss augstākminētais nenozīmē, ka ‘Ghosts’ ir ģeniāls ieraksts. Jo bez manis uzburtā ietvara, plate visprecīzāk raksturojama kā “breinstorminga” auglis – ideju un skiču apkopojums, kur, gluži kā dzīvē – ir tādas idejas, kas uzreiz uzrunā un nerada mazuma sajūtu, un ir tādas, kuras šķiet neatvasinātas, nepabeigtas vai vēl ļaunāk – nemaz negribas saukt par idejām.

Taču atkal jau monētai ir divas puses. Vieniem ir pamats aģitēt, ka, no esošā izmetot vismaz pusi ārā, varētu izveidot vienu kārtīgu un visnotaļ aizraujošu instrumentālu ierakstu, kas būtu “Nine Inch Nails” vārda cienīgs. Savukārt, no otras puses raugoties, albuma pievienoto vērtību veido arī ‘Ghosts’ improvizatoriskā daba un fakts, ka jebkuram “end-jūzerim” iegūstams gan šī ieraksta “kods” – audio partitūra, gan arī jau sniegta atļauja nekomerciālos nolūkos brīvi eksperimentēt un variēt ar albuma saturu. Šādā skatījumā viss albums iegūst savdabīgu “izglītojoša projekta” statusu.

Līdz ar to ir neiespējami vienā universālā vārdā pateikt, kas un kāds ir ‘Ghosts’. Vieniem labs iedvesmas avots, citiem – pretrunīgi vērtējams un sadrumstalots “NIN” albums. Jau kādu nedēļu ieraksts skan man ausīs un tā arī nespēju simtprocentīgi pievienoties nevienai no abām koalīcijām.

Noklausies:

Ghosts I
[audio:NineInchNails_GhostsI.mp3]

Ghosts II
[audio:NineInchNails_GhostsII.mp3]

Ghosts III
[audio:NineInchNails_GhostsIII.mp3]

Ghosts IV
[audio:NineInchNails_GhostsIV.mp3]