Ja tava iztēle ir pietiekoši dzīva, lai apvienotu sparīgus sintpopa ritmus, “The Knife” psihedēliju un, piemēram, “Arcade Fire” indie-roka noskaņas, tad teorētiski tu varētu būt gatavs Bruklinas dueta “MGMT” (The Management) debijas albumam ‘Oracular Spectacular’, kurš ir tieši saistīts ar iztēli – divu puišu izlikšanos un pasapņošanu “kā būtu, ja…”.

Iepriekš minētās līdzības, protams, ir stipri nosacītas – galvenokārt tāpēc, ka “MGMT” jeb Bens Goldvassers un Endrjū Vanvaingārdens savā debijas ierakstā pieskaras gan “electronica” žanram, gan sintpopam, neaizmirstot par vietumis gana spēcīgu indīroku. Tieši pēdējais licis “Pitchforkmedia” kritiķiem grupu pielīdzināt pat “Muse”, tiesa, blakus uzreiz minot arī “Mew” vārdu, padarot šo līdzību ne tik smagnēju un uz ārdošiem ģitāru rifiem balstītu. Jo ‘Oracular Spectacular’ tomēr pašos pamatos ir salda un sintētiska popmūzika. Tikai pavisam citādāka, nekā ierasts. Ieskatu tai visā piedāvā sapņainais plates ievadopuss 'Time To Pretend' (skat.video šeit), kurā lieliski jūtama visā turpmākajā albumā saglabātā ironija par slavu, “live fast and die young” pieeju un mākslā neiztrūkstošajām narkotikām. Tas viss kā roka ar cimdu sader kopā ar grupas muzikālajiem eksperimentiem un vienlaikus nepretenciozo izpildījumu. Un, protams, neaizmirsīsim, ka šis ir viņu debijas albums.

Ja reiz sākām rotaļāties ar pazīstamiem vārdiem, albuma vidusdaļā, dziesmā ‘Electric Feel’ ieskanās arī “Scissor Sisters” atskaņas un tas ir iespējams vispiezemētākais albuma moments. Jo pārējās albuma deviņas dziesmas lēkā pa visdažādākajiem stiliem un žanriem. Piemēram, dziesmā ‘4th Dimensional Transition’ personīgi es saklausīju gan atsauces uz Vangeļa agrīnajiem darbiem (īpaši albums ‘China’), gan uz salīdzinoši nesenajiem "Panda Bear" (līdz ar to laikam loģiskāk teikt – uz 60.gadu lo-fi indie-popu). Vēl labāk – ja pacenšas, dziesmas izskaņā dzirdamajā dungošanā var sazīmēt sakarības ar “Boney M” hitu ‘Rivers Of Babylon’. Pilnīgs kokteilis. Bet labs un interesants, un pietiekoši viegls un “nesamudrīts”. Tiesa – ar laiku visai apnicīgs.

Iespējams tas arī neļauj pareģot “MGMT” nākotni – no vienas puses ir visai šaura robeža starp “kultūrcitātu” un atdarināšanu (skat. Lenija Kravica albuma apskatu zemāk). Taču no otras puses “MGMT” šai muzikālajā ekskursijā, kuru nudien var salīdzināt ar salātu maisīšanu ar iespraudumiem “Hei, paprovējam šeit pievienot vēl šādu sastāvdaļu!”, nevienu mirkli nerada pašpietiekamu vai nepiemēroti nopietnu iespaidu. Tie ir džeki, kas ir eksperimentējuši un viņiem no visdažādākajiem ingredientiem ir sanācis kaut kas gana jauns un interesants. Ok, teikt “jauns” laikam īsti nevar, jo pēdējos gados gan tie paši “Mew”, “The Earlies” un vēl vesela gūzma indie-roka/popa apvienību rada mūziku, kuru klausoties nav iespējams ne pateikt, pirms cik desmitiem gadu tā radīta, ne arī pieskaitīt to kādam konkrētam žanram. Šādā skatījumā “MGMT” savā nākošajā ierakstā ir jāuzmanās no kļūšanas par “vienu no”. Jo pagaidām viņu indie-roka/sintpopa/”electronica”/disko/progroka kokteilis izklausās diezgan svaigi.

Pilnīgi noteikti pie šā rasolam līdzīgā grupas “MGMT” skanējuma ir līdzvainīgs arī puišu debijas plates producents Deivs Frīdmans, kura vārdam blakus iekavās citustarp var minēt arī “Flaming Lips” vārdu. Priekš producenta, kas piedalījies psihedēlisko “Flaming Lips” daudzveidīgo skanējumu veidošanā, ‘Oracular Spectacular’ ir secīgs un muzikāli loģisks turpinājums. Priekš klausītāja, kurš augsti vērtē oriģinālu skatījumu mūzikā un kuram patīk “jokaina” mūzika, ‘Oracular Spectacular’ ir kā minimums noklausīšanās vērts ieraksts.

Noklausies:

The Youth
[audio:MGMT_TheYouth.mp3]

4th Dimensional Transition
[audio:MGMT_4thDimensionalTransition.mp3]

Of Moons, Birds & Monsters
[audio:MGMT_OfMoonsBirdsAndMonsters.mp3]