Saldais ēdiens ikvienam, kam sirdij tuvs “ziemeļu džezs” – atsauces uz Jana Garbareka daiļradi pašmāju saksofonista Arta Gāgas debijas soloalbumā ir sastopamas ik uz soļa.

‘Muzikālās impresijas. Zīmējumi debesīs’ ir kluss un intims albums, taču prezentējot un reklamējot to tikpat klusi (precīzāk – nekā), tam ir lielas iespējas iestrēgt šauru aprindu – “zinātāju” – lokā. Un to nevajadzētu pieļaut šā albuma audiālo kvalitāšu dēļ.

Protams, es jau arī esmu “baigais zinātājs” un par šo plati uzzināju tikai tāpēc, ka tā izvirzīta šīgada Mūzikas Ierakstu gada balvai divās kategorijās – kā labākā debija un kā Labākais instrumentālās, filmu vai teātra mūzikas albums. Kā jau iepriekš noskaidrots manās pus-neatkarīgajās prognozēs par Mūzikas ierakstu gada balvu sadalījumu, abās minētajās kategorijās Gāgas solodebija būtu tiesīga un pelnījusi uzvarēt.

Kas “lācītim” vēderā? Seši opusi, no septiņām līdz 20 minūtēm ilgi, visus komponējis pats Artis Gāga un tie variē no izteikti ambientiska, improvizatoriska ziemeļu džeza līdz pat pasaules mūzikas elementiem (albumā dzirdama kalimba jeb “īkšķu ērģeles”). Pirms plašāk runāt “par mākslu”, kārtējo reizi jāuzteic viens no pašmāju labākajiem skaņu režisoriem – Varis Kurmiņš, kurš kārtējo reizi ir radījis (vai precīzāk – palīdzējis radīt) perfekti sabalansētu, telpisku un gaisīgu skaņu ierakstu.

Albumu ievada meditatīvs a-la-Garbareka stila ievads – bez ritma, tikai gaisā virmojošs saksofona tonis izteikti skumjās harmonijās, ietērpts vieglās Aināra Paukšēna spēlētā sintezatora noskaņās. Plates otrais skaņdarbs – veltījums mūziķa meitai – iesākas līdzīgās, meditatīvās noskaņās, tikai šoreiz to radīšanā piedalās ģitāra; skaņdarbs nemanāmi pāraug liegā šūpuļdziesmā ar saldu melodiju, liekot šai vietā albuma muzikālo nokrāsu pielīdzināt atsevišķiem Peta Metenija (Pat Metheny) opusiem.

Plates trešais skaņdarbs iesākas kā kontrabasa burdons, kuram pāri izskan bundzinieka Mārtiņa Miļevska vokālā improvizācija a-la-arābu lūgšanu stilā, liekot atcerēties par sen nedzirdēto, noslēpumaino “world fusion” kolektīvu “Blue Planet”. Dziesmas turpinājumā dziesma daudzkārt maina savu noskaņu gammu no atsaucēm uz āfrikas tautas mūziku līdz pat āfrikas džezam (un tas nav viens un tas pats).

Ceturtais plates skaņdarbs atkal pieskaras “ziemeļu džezam”, savukārt abi pārējie diska opusi rotaļājas ar “ethnic fusion” – jau iepriekš piesauktās “īkšķu ērģeles” un māla svilpavnieks caurvij šos skaņdarbus, kopā ar Gāgas saksofona spēli un aizraujošiem perkusiju ritmiem radot visnotaļ sapņainu, pat meditatīvu kopainu. Tā arī raksturo visu albumu kopumā.

Noklausies:

Sakrālā deja
[audio:ArtisGaga_SacralDance.mp3]

Šūpuļdziesma Felicitai (veltījums meitai)
[audio:ArtisGaga_LullabyForFelicita.mp3]

Psalms 150:1
[audio:ArtisGaga_Psalm.mp3]