Nu tad arī Londonas kolektīvs „Athlete” ir atmetis ideju pievērst sev uzmanību ar sapņainām, bet intravertām, uz saturu tendētām popdziesmām un pievērsies „stadionu popomūzikas” lauciņam.

Solis, ko grūti uzskatīt par veiksmīgu, par spīti faktam, ka ‘Beyond The Neighbourhood’ ir visskaļākais „Athlete” ieraksts un visticamāk saņems ievērojami vairāk uzmanības un sasniegs augstākas topu pozīcijas nekā abi iepriekšējie grupas veikumi. Tiesa, arī tie viens no otra visai spēji atšķīrās – ja Džoela Pota virsvadītais Deptfordas kolektīvs savā 2003.gada debijā – „Mercury” mūzikas balvai nominētajā pirmajā platē iemiesoja pilnīgi visu, ar ko tev un man varētu raksturoties jaunība un dzīvesprieks lecīga un „lipīga” britpopa pavadījumā, tad sekotājs – otrais grupas ieraksts ‘Tourist’, kas nāca klajā 2005.gada sākumā, jau demonstrēja daudz nobriedušākus „Athlete”. Un lai arī šis fakts parūpējās par to, ka 2005.gada beigās ‘Tourist’ bija kļuvis par gada 32.visvairāk pārdoto albumu Lielbritānijā, tad kritika burtiski „noraka” plates intīmo skanējumu un tās emocionālo mīlas dzeju.

Laiks trešajai „Athlete” stāsta nodaļai, kurā grupa ir krietni vairāk sākusi rotaļāties ar elektroniskiem izteiksmes veidiem, savukārt dziesmu melodijās un ritmos ietverot atsauces uz tādiem „stadionu popa” grandiem kā „Snow Patrol” vai pat „Coldplay”. Un tas viss laikos, kad zīmols „Coldplay” jau sāk tikt pielīdzināts lamuvārdam…

Plati ievada instrumentālais ‘In Between 2 States’, kura nosaukumu varētu izmantot kā ērtu frāzi, lai visprecīzāk raksturotu, kur tieši „Athlete” līdzšinējā daiļradē iederas albums ‘Beyond The Neighbourhood’. Vienā šā „stāvokļa” pusē ir grupas līdzšinējā karjera, kā arī tādas jaunā ieraksta dziesmas kā gandrīz dziesminieku kultūrai atbilstošais ‘Flying Over Bus Stops’, daļēji akustiskais un rimtais ‘Best Not To Think About It’, albumu noslēdzošais ‘This Is What I Sound Like’ un ‘The Outsiders’ – epizode, kur šībrīža „Athlete” visvairāk pietuvojas savām „saknēm”.

Otrā pusē ir lielākā daļa ‘Beyond The Neighbourhood’, sākot ar tā pirmo singlu ‘Hurricane’ (skat.video) un beidzot ar ‘Airport Disco’, kur viss teorētiski ir savās vietās – ritmi, kuriem nemanot sāc klapēt līdzi ar kāju, gaumīgas un radio formātam pilnībā atbilstošas melodijas…

[youtube 7Yqa9wRUKvU nolink]

Trūkst tikai vienas „maznozīmīgas” detaļas – dvēseles. Un „Athlete” mūzika bez šīs sastāvdaļas ir teju vai bezvērtīga, pazūdot visā tajā, ko līdz šim varēja minēt, oponējot tiem, kas grupas daiļradi vēlējas ierindot „tipiskas” popmūzikas kārtā. Tad nu apsveicam grupu ar nozīmīgu stūrakmeni savā straujajā, drīzumā gaidāmajā karjeras izaugsmē. Savukārt tiem, kas vēl pirms dažiem gadiem bija gatavi atzīt, ka šī kvarteta mūzika brīnumainā kārtā kalpoja kā patīkama un oriģināla atelpa žanra ietvaros, kas jau tobrīd bija sevi gandrīz pilnībā izsmēlis un pārdevis, varētu nākties pārskatīt savu iecienītāko grupu A un B sarakstus. Jo diemžēl ‘Beyond The Neighbourhood’, kura pompozajā un konfektes iepakojumam līdzīgajā saldo melodiju čaulā ir noslīkuši grupas poētiskie dziesmu teksti (kas, tuvāk ieklausoties, brīnumainā kārtā, vēl tomēr spēj atsaukt prātā grupas veiksmīgākos momentus), signalizē par aizvien straujāk tuvojošos situāciju, kad „Athlete” mūziku pat šīs grupas daiļrades pazinējs radio ēterā nespēs atšķirt no popmūzikas fona.

Noklausies:

‘The Outsiders’
[audio:Athlete_TheOutsiders.mp3]

‘Flying Over Bus Stops’
[audio:Athlete_FlyingOverBusStops.mp3]

‘This Is What I Sound Like’
[audio:Athlete_ThisIsWhatISoundLike.mp3]