Gluži neizprotamā kārtā tas, kam vajadzēja kļūt par vienu no šī muzikālā gada notikumiem Nr.1 ne tikai ir nemanot paslīdējis garām šai recenziju lapai – pat globālos mērogos jaunais “Smashing Pumpkins” atkalapvienošanās albums ir izskanējis nepiedodami klusu.

Galvenokārt jau, protams, tāpēc, ka grupas “apvienošanās” ir visai skaļš un šajā gadījumā ne visai precīzs vārds – jau daudzkārt ziņots, ka “Smashing Pumpkins” šobrīd veido solists Billijs Korgans un kādreizējais bundzinieks Džimmijs Čemberlins. Un tas arī viss – ne miņas no ekscentriskā ģitāras monstra Ihas, nemaz nerunājot par basistēm Melissu Auf Der Maur vai Dārsiju Vrecku.

‘Zeitgeist’ ir likumsakarīgs rezultāts – skaļš, ārdošs, “dusmīgs” roks, kurā neierastā kārtā dominē Čemberlina bungu partijas, reizumis pat nomācot Korgana vokālu. Zināmu artavu šai skanējumā, kurš variē no ne visai izteiksmīga koledžroka un nu-metāla krustojuma (‘Doomsday Clock’, ‘Tarantula’ (skat.video), ‘7 Shades Of Black’) līdz pat Braiena Meja stila ģitāras solopartijām (‘Bring The Light’), sniedzis albuma producents – grupas “Pantera” skaņas veidotājs Terijs Deits.

[youtube O5V2m3E4VvA nolink]

Praktiski visu albuma pavadījumu, loģiski, ir iespēlējis multiinstrumentālists Korgans, kurš ne reizi vien grupas “Smashing Pumpkins” pagātnē ir uzskatījis, ka “ideālajā gadījumā” viņam nemaz citus grupas biedrus nevajag – tik lielisks un daudzpusējs mūziķis viņš ir. Tiesa, pirms par šo ironisko frāzi mani še saplosa gabalos visi Korgana cienītāji, jāatzīst, ka itin bieži par vienmuļām nosaucamās albuma instrumentācijas (lasi: garlaicīgi ģitāru rifi, bez “odziņas”) gana veiksmīgi ar savu vokālu kompensē pats Korgans.

Ja pēc pirmajām plates klausīšanās reizēm ir grūti nenosaukt ‘Zeitgeist’ par vienu no garlaicīgākajiem, varbūt pat sliktākajiem “Smashing Pumpkins” ierakstiem, tad dodot platei laiku, tiek nonākts pie atziņas, ka albuma vietumis primitīvā un pārlieku vienkāršā daba toties ir ļāvusi ‘Zeitgeist’ nebūt pārāk “samudrītam” un pārproducētam albumam. Katrā gadījumā ir labāk, ka ‘Zeitgeist’ ir visu laiku “dusmīgākais” grupas “Smashing Pupmkins” ieraksts, kurā tikai paretam ir sajūtama grupai raksturīgais dziļais, poētiskais skanējums, nekā samierināties ar albumu, kuru vairāk kā vienu reizi noklausīties nebūtu iespējams.

Platē gandrīz katrs tās klausītājs sameklēs savas “pērles” – šo rindu autoram pie sirds īpaši gāja gan smagnējā, melodiskā, a-la-“Guns `n` Roses” stila (labā nozīmē) balāde ‘Bleeding The Orchid’, gan sekojošais ‘That’s The Way (My Love Is)’ – viena no labākajām “ātrā gala” dziesmām albumā, gan arī mazliet elektroniskākās noskaņās veidotais ‘For God And Country’. Taču pat ar graujošām bungu partijām, izteikti politiskiem tekstiem un dažām “vecos, labos laikus” prātā raisošām melodijām ‘Zeitgeist’ īsti neceļas roka saukt par pilnasinīgu “Smashing Pumpkins” albumu. Jā, puišiem ir izdevies vēl tikt cauri salīdzinoši “sveikā” – ir dzirdēta virkne “atkalapvienošanās” albumu, kurus nudien varbūt jau no sākta gala nevajadzēja ierakstīt. ‘Zeitgeist’ nav tāds, un tomēr vairāk kā vietumis patīkamas, vietumis saldsērīgas atmiņas par šīs grupas “ziedu” laikiem šis ieraksts nespēj ģenerēt. Taču arī tas ir gana daudz. Bet ne visiem.

Noklausies:

‘Bleeding The Orchid’
[audio:SmashingPumpkins_BleedingTheOrchid.mp3]

‘Bring The Light’
[audio:SmashingPumpkins_BringTheLight.mp3]

‘For God And Country’
[audio:SmashingPumpkins_ForGodAndCountry.mp3]