Fankmūzikas leģenda Prinss ir laidis klajā savu 24.albumu – iespējams, vienu no saldākajiem un plašākām ļaužu masām saprotamākajiem viņa pēdējo gadu karjerā.

Tiesa, iepriekšējais apgalvojums ir gana individuāls secinājums, balstīts uz ‘Planet Earth’ lipīgajām melodijām, rūpīgo producentu darbu un albuma “populārzinātnisko” dabu, kas garantē, ka plati kaut kur “bekgraundā” būs gatavi paklausīties pat tādi, kas par šī mākslinieka daiļradi parasti tikai vīpsnā. Taču arī neatzīstot ‘Planet Earth’ grandiozo skanējumu par sev tīkamu, jāatgādina, ka albums ‘Planet Earth’ jau ir iegājis mūzikas industrijas vēsturē – īsi izsakoties, kā perfekts piemērs, kad mūziķis, kuram vairs “saturiski” nekas nevienam nav jāpierāda, visiem iespējamiem veidiem vairo savu popularitāti. Šajā gadījumā Prinss, savu jauno ierakstu nedēļu pirms tā oficiālās izdošanas piedāvājot kā bezmaksas “pielikumu” Lielbritānijas laikrakstam “Mail On Sunday” (lasi: 2,9 miljoniem laikraksta pircēju atdodot savu plati bez maksas), ne tikai lika izdevējiem sašutumā uzmest lūpu un sākotnēji pat atteikties albumu izdot Lielbritānijā, bet arī ļāva secināt, ka šādi gadījumi nākotnē varētu atkārtoties, vēl vairāk iezīmējot mūziķu uzvaru pār izdevējkompānijām, kuru zārkā, tēlaini izsakoties, Prinss nu ir iedzinis vēl vienu naglu. Taču šis stāsts jau vairāk saistāms ar teoretizēšanu par mūzikas industrijas nākotni un nevis ar Prinsa jauno albumu.

Par plates ‘Planet Earth’ vieglo, reizumis pat popsīgo (‘The One U Wanna C’) noskaņu šoreiz atbildīgs duets “Wendy & Lisa”, ar kuru mūziķis jo bieži sadarbojās savas karjeras sākumposmā. Rezultāts ir viegls, gaisīgs – arī visai neilgs (10 dziesmas @ 45 minūtes), taču galvenokārt mega-salds ieraksts, kurā īpaša uzmanība pievērsta dziesmu uzbūvei un attīstībai. Šajā gadījumā jāpiemin albumu ievadošā tituldziesma ‘Planet Earth’ – jā, iespējams, ka pārāk standartizēta, taču tomēr paraugstunda tam, kā jāveido nevainojama popdziesma, ar nemitīgu intensitātes kāpinājumu no liega klavieru ievada uz grandiozu katarsi un ģitāras solo, kuru viegli iztēloties kādā stadionā, tūkstošu fanu ielokā.

Albums patīkamu pārsteigumu sagādās visiem tiem, kas, par spīti mūziķa pēdējo gadu ierakstiem, Prinsa varēšanu visvairāk saista tieši ar soulmūzikas balāžu žanru, jo ‘Planet Earth’ atrodamas vismaz trīs lieliskas, Prinsa balāžu zelta fondos ierindojamas kompozīcijas, sākot ar surdinētas trompetes caurvīto valsīti ‘Somewhere Here On Earth’ un beidzot ar ‘Mr.Goodnight’, kura melodija prātā atsauc dziedātājas Ashanti soul/r&b manierē kaldināto hitu ‘Foolish’.

Manuprāt, var diezgan droši teikt, ka visas Prinsa šībrīža aktivitātes un jo īpaši jaunais albums liecina par mūziķa vēlmi vairāk uzmanības veltīt dzīvajiem koncertiem un neiespringt uz laikietilpīgiem un bieži nenovērtētiem “jaunu skanējumu” meklējumiem. Ēnas puse – tie, kas ar Prinsa daiļradi ir pazīstami jau sen, pēc gadiem sauks ‘Planet Earth’ par “nodevu popkultūrai”. Bet kādas nu kuram prioritātes.

Noklausies:

‘Planet Earth’
[audio:Prince_PlanetEarth.mp3]

‘Somewhere Here On Earth’
[audio:Prince_SomewhereHereOnEarth.mp3]

‘Mr.Goodnight’
[audio:Prince_MrGoodnight.mp3]