Ar ļoti dalītām emocijām mūzikas pasaule uzņēmusi hiphopa superproducenta Timbaland šonedēļ klajā nākušo otro soloalbumu ‘Shock Value’, kura viesmākslinieku skaits nav uz abu roku pirkstiem izskaitāms.

Gluži nemanot, kaut kad pēdējo desmit gadu laikā ir aktualizējies tas, ko varētu tēlaini izsakoties nodēvēt par “Spektora fenomenu” – gluži kā 60./70.gados šis vīrs noteica “toni” tālaika populārajā mūzikā, tā arī mūsdienas teju vai uzreiz blakus kādas grupas vai mūziķa nosaukumam tiek minēts šī kolektīva producents, pilnībā pielīdzinot mūziķa darbu un profesionālo varēšanu producenta dotumiem, nenošķirot, kurš svarīgāks. Un ja rokmūzikā pat brīžiem izvēršas savdabīga sacensība – kurš “dabūs” un angažēs ar grupas “U2” darbu visplašāk pazīstamo skaņuvīru Riku Rubinu, kurš – “Radiohead” slavas kaldinātāju Naidželu Godrihu, tad hiphopa un r&b vidē noteikumus praktiski diktē trīs producenti/”dižgari” – Ferels Viljamss ar “The Neptunes”, “Dr.Dre” un “Timbaland”.

‘Presents: Shock Value’ zem viena jumta sadzīvo ļoti daudzas dažādas “balsis”, sākot ar plati ievadošajā ‘Oh Timbaland’ izmantoto Ninas Simones skaņdarba ‘Sinnerman’ fragmentu un beidzot ar diska beigu skaņdarbu ‘2 Man Show’, kurā dzirdama Eltona Džona klavierspēle, nemaz nerunājot par Džastinu Timberleiku, Nelliju Furtado, “Dr.Dre”, Missiju Elioti, “50 Cent”, ilggadējo Timbaland cīņubiedru Magoo un – jā, pat “The Hives” un “Fall Out Boy” solisti ir iekļuvuši šajā “superproducenta superplatē”. Gala rezultāts ir apjomīgs muzikāls haoss, kuru nedomājot ir jāskrien iegādāties ikvienam, kura mīļākā nodarbe ir piektdienas vakarā savā tumšlogotajā autiņā uzkrītoši vizināties pa Vecrīgas ielām. Un arī ārpus stereotipiem – ‘Shock Value’ savos labākajos brīžos var pat tikt nosaukts par paraugstundu ierakstu producēšanā – ar “nāvīgiem” un bezgala lipīgiem “bītiem”, izcili stulbiem tekstiem un visiem pārējiem priekšnoteikumiem, lai pat cilvēks, kurš ciest nevar šāda stila mūziku, nemanot sāktu “kratīt dibenu” attiecīgajā ritmā. Ja reiz pieķēros tekstu tematikai, gribas uzskaitīt pāris “spārnotākos” piemērus – dziesma ‘Come And Get Me’: “I know shit ain’t sweet, so the shit get deep/ I’m rich, I can pay to have you six feet deep”; dziesma ‘Kill Yourself’: “Go on, kill yourself, kill yourself, kill yourself/ If I was you I wouldn’t feel myself”. Arī plates pirmais singls ‘Give It To Me’ (skat.video) šajā ziņā nav izņēmums, Timbalandam (īstajā vārdā Timotijs Mouslijs) nemitīgi apjūsmojot pašam sevi (“I’m a real producer and you just the piano man”), dižojoties par to, ka viņš par saviem bītiem saņem pusmiljonu un ka viņu pazīst no Kalifornijas līdz Japānai. Taču, nenoliedzami, šī ir lipīgākā un “ejošākā” jaunās plates kompozīcija:

[youtube Yei5jFdyCFo nolink]

Šoreiz nerunāsim par novitātēm, saturiskām kvalitātēm vai ko tamlīdzīgu, ko parasti augstu vērtējam mūzikas ierakstos, jo šis arī nav parasts mūzikas ieraksts – ‘Shock Value’ ir vairāk nekā stundu ilgs apliecinājums visam tam, ko tu neieredzi un apbrīno šajā maģiskajā vārdu savienojumā “mūzikas bizness”. Tiesa, arī šeit viss nav tik baltos toņos krāsots – tā, piemēram, jau pieminētā sadarbība ar grupām “The Hives” un “Fall Out Boy” ir vienlaikus smieklīga – iedomājieties, kā Pelles Almkvista ķērcieni izklausās perfekta deju bīta pavadījumā – un vienlaikus arī skumja. Protams, arī šis ir elegants jau minētās, maģiskās frāzes “mūzikas bizness” paraugs – Timbaland vienkārši cenšas izpildīt savu solījumu – pilnībā iekarot visu šībrīža modernās mūzikas top 40, un šā mērķa vārdā viņš, protams, ir gatavs arī radīt dziesmas (‘Throw It On Me’ feat. “The Hives”), kas divu minūšu laikā burtiski iznīcina divus atšķirīgus mūzikas stilus. Kas līdzīgs sakāms arī par dziesmu ‘Bombay’ un indiešu tautas mūziku, kas jau ne pirmo reizi tiek piesmieta deju mūzikā. Taču šīs plates mērķauditorija, visticamāk, tik tālu – uz leju no 12.dziesmas, kas vērtējama kā vissliktākā un no satura viedokļa pat par lieku nosaucamā šī ieraksta daļa – nemaz netiks, apstājoties pie skaļākajiem plates hitiem. Jāpiekrīt “Allmusic.com”, kuri apgalvo, ka ‘Shock Value’ visprecīzākais spogulis ir tā izskaņā atrodamais ‘2 Man Show’ – “kopdarbs” ar Eltonu Džonu: šķiet, tikai tāda ranga producents kā Timbaland varētu atļauties ierakstīt dziesmu kopā ar Eltonu, kurš visas dziesmas laikā tā arī nemaz neatver muti un kaut kur fona uzsit pāris taustiņus uz klavierēm, savukārt pats Timbaland visu dziesmas laiku stāsta, cik gan lieliska ir šī dziesma.

Ja gadījumā nejauši nonākat vietā, kur nevar uztvert kādu no pašmāju hitu radiostacijām, ievietojiet savā disku atskaņotājā Timbaland jauno plati un jūs nejutīsiet nekādu atšķirību. Kur vēl lielāku komplimentu, vai ne?! BET – gluži kā radio, arī šeit brīdī, kad dziesma beidz skanēt, tā beidz eksistēt. Un kamēr “mūzikas bizness” ir tik ātri aizmirstams un bezpersonisks kā šajā Timbaland albumā, tikmēr tā sauktajiem “kvalitatīvās mūzikas” cienītājiem nav par ko satraukties. Taču, ja nopietni, tad ‘Shock Value’, lai arī ar savām nenoliedzamām kvalitātēm, nu galīgi neizklausās pēc albuma, ko būtu jālaiž klajā cilvēkam, kas lepojas ar palamu “superproducents”. Šobrīd izskatās neloģiski, ka kādam vajadzētu maksāt 10 latus par to, ko par brīvu var dabūt, ieslēdzot “Eiropas hītu radio”, jo ‘Shock Value’ nepiedāvā absolūti nekādu “pievienoto vērtību”. Jautāsiet – kāda veida “pievienoto vērtību” var iekļaut albumā, kas pēc savas būtības ir viena liela “Various Artists” izlase? Grūti dažos vārdos formulēt, taču, piemēram, producentu duetam “The Neptunes” savā platē ‘The Clones’ tas izdevās, nemaz nerunājot par otru Ferela Viljamsa projektu “N*E*R*D”. Ja nezinātu, ka ‘Shock Value’ tapis gluži kā ikviens parasts albums, nāktu prātā, ka Timbaland vienkārši izdomājis: “Derētu izdot jaunu albumu…”, slinki pavēris rakstāmgalda atvilkni, neskatoties pagrābis pirmos 17 singlus, kas trāpījušies pa rokai, un – sacīts, darīts! – albums gatavs.

Noklausies:

‘Oh Timbaland’
[audio:Timbaland_OhTimbaland.mp3]

‘Come And Get Me’
[audio:Timbaland_ComeAndGetMe.mp3]

‘Throw It On Me’
[audio:Timbaland_ThrowItOnMe.mp3]