Šonedēļ klajā nācis tas, ko var pa jokam nodēvēt par dueta “Everything But The Girl” solistes Treisijas Tornas “atkalatgriešanās” ierakstu – mākslinieces otrais soloalbums ‘Out Of The Woods’.

Neērtais termins “atkalatgriešanās” prātā nāk tikai tāpēc, ka tehniski ‘Out Of The Woods’ patiesi ir otrais Tornas soloieraksts – tālajā 1982.gadā klajā nāca mūziķes solodebija ‘A Distant Shore’, kura gan krietni vairāk izklausās nevis pēc EP vai albuma, bet drīzāk pēc demo-ieraksta un mazliet atgādina pašmāju “guļamistabas roka” grupas “Saare” daiļradi. Taču ja 1982.gadā Treisija Torna dziedāja stipri aptuveni un arī akustisko ģitāru spēlēja apbrīnojami garlaicīgi (gluži kā “Saares” Alekss), tad mākslinieces nule klajā nākušais soloieraksts ‘Out Of The Woods’ piedāvā diametrāli pretēju ainu, kur savā vietā ir gan atsauces uz Tornas gaitām dueta “Everything But The Girl” ietvaros, gan arī norādes, ka patiesi – šeit ir darīšana ar ne vien talantīgu, bet visādā ziņā pretrunīgu muzikālu personību. Jauno plati producējis dīdžejs Evans Pērsons, savukārt viesmākslinieku statusā jaunajā ierakstā dzirdams hausmūziķis Čārlzs Vebsters un britu IDM un 80.gadu elektronikas fanātiķis Martins Vīlers.

Plati ievada viegls, stīgu iespēlēm, zvaniņu skaņām un mazliet svešāda Treisijas Tornas vokāla caurvīts skaņdarbs ‘Here It Comes Again’, kas, nepievēršot uzmanību dziesmas tekstam (kas, tiesa, ir mīlas pilns un skaists), varētu kalpot kā lielisks agra ziemas rīta attēlojums mūzikā. Taču pirmā doma – vai tikai Treisija Torna nav izdomājusi ierakstīt kādu pilnīgi bezpersonisku, pašpietiekamu “dziesminieces” ierakstu par mīlestību un cilvēku attiecībām, par laimi izrādās pilnībā nepareiza, jo jau otrais diska skaņdarbs liek izbrīnā paraustīt uzacis. Iztēlojieties diezgan tipiski dvēselisku, skaudri skumju un dziļu “Everything But The Girl” skaņdarbu, kura pavadījums veidots 80.gadu elektroniskās mūzikas manierē, un jūs nebūsiet tālu no ‘A-Z’ skanējuma iztēlošanās. Prātā ienākušās atsauces uz sintpopa žanru sevi pilnībā attaisno jau nākamajā diska skaņdarbā – ‘It`s All True’ (skat.video), ko varētu nosaukt par “Erasure” hītu, tikai ar mazāk kaitinošu vokālu. Šajā gadījumā Tornas izpildījums atņem jebkādu kāri sarkastiski norāt šī žanra sliktākos paraugus – albums vēl nav pat vidū, bet tā autore jau ir demonstrējusi spēju ar savu vokālu veiksmīgi “iedzīvoties” triju atšķirīgu mūzikas stilu melodijās un ritmos.

[youtube vlJbTxelw6k nolink]

Turpinot akcentēt plates izteikti sintētisko dabu (pavadījums praktiski pilnībā ir “sintētisks” – veidots ar sintezatoriem un skaņu ģeneratoriem), ‘Out Of The Woods’ ar katru jaunu dziesmu piedāvā mazliet citādāku Treisijas Tornas muzikālās gaumes šķautni. Tā, piemēram, ‘Get Around To It’ – ASV disko pioniera Artūra Rassela dziesmas kaverversija, lai arī ilgtermiņā nepārliecina un nosaucams par, šķiet, vienīgo skaņdarbu, bez kura albums kopumā nebūtu neko zaudējis, tomēr turpina plates kopējo virzību, kur sintopopa un elektro-popa elementi tiek miksēti ar atsaucēm uz “dziesminieku” žanru a-la-Besas Ortones ‘Don’t Wanna Know About Evil’ garā. Un atkal jau – viss iepriekš minētais, protams, nav traucējis uzreiz pēc popsiski-lecīgā ‘Get Around To It’ albumā tikt iekļautam ‘Hands Up To The Ceiling’, kurā Treisija Torna akustiskās ģitārās un epizodisku klavieru iespēļu pavadījumā izdzied kādu izteikti juteklisku savas dienasgrāmatas lappusi.

Albuma vidū atrodamā ‘Easy’ ievads un ritma partija prātā atsauc šo to no “Boards of Canada” daiļrades, tikai, protams – ar apburošo Tornas vokālu pa virsu. ‘Falling Off A Log’, šķiet, stilistiski no visiem jaunās plates skaņdarbiem atrodas vistuvāk “Everything But The Girl” daiļradei – vismaz tā gribas domāt; pēc vairākkārtējas šī skaņdarba noklausīšanās pat vairs neesmu par to drošs. Toties ‘Grand Canyon’ gan pamatīgi prātā atsit pašu “EBTG” albumos atrodamos savu dziesmu deju remiksus. Vēl tikai vēl viena skaista mīlas dziesma – ‘By Picadilly Station I Sat Down And Wept’, un albumu noslēdz viens no lipīgākajiem plates hītiem ‘Raise The Roof’, kas prātā raisa ļoti patīkamas atsauces uz Notingemas elektro-popa apvienības “Bent” daiļradi.

Ir grūti pēc šādas “pastaigas” pa dažādiem mūzikas žanriem un noskaņām piedāvāt jebkādu kopsavilkumu par ‘Out Of The Woods’ skanējumu. “Dažāds un vienlaikus likumsakarīgs” būtu viens veids, kā izteikt to, ko plates 11 opusos nepilnu 45 minūšu garumā savam klausītājam “liek priekšā” Treisija Torna. “Izteikti sievišķīgs” – lūk, vēl viena atziņa, kas noteikti atbilst patiesībai un ir uztverama šī vārdu savienojuma vispozitīvākajā nozīmē. Taču pāri visam, ‘Out Of The Woods’ ir izteikts “staigājamais” ieraksts – tā ideālais agregātstāvoklis ir skanēt iPod-a austiņās (vēlams, kvalitatīvās, jo disks, papildus visam, ir lieliski noproducēts un skaniski sabalansēts) un nemanot “inficēt” savu klausītāju ar gaisīgām un nepretenciozām popdziesmām.

Pati Torna nesenā intervijā laikrakstam “Billboard” atzinusies: “Kad es sāku strādāt pie šīs plates, es domāju ‘Nu labi, es gribu radīt dīvainu ierakstu, mazliet akustisku, mazliet dejojamu…’ Es tāpat domāju, ka jaunajā platē iekļaušu daudzas kaverversijas, jo pati ilgāku laiku neko nebiju sarakstījusi. Taču kad es tam visam pieķēros, es sāku rakstīt aizvien vairāk dziesmas un sadarboties ar aizvien vairāk cilvēkiem. Kad disks bija pabeigts, es biju pamatīgi pārsteigta. Es teicu: ‘Paskat`, es esmu radījusi popmūzikas plati, pati nemaz to negribot!'”

Noklausies:

‘A-Z’
[audio:TraceyThorn_A-Z.mp3]

‘Grand Canyon’
[audio:TraceyThorn_GrandCanyon.mp3]

‘Raise The Roof’
[audio:TraceyThorn_RaiseTheRoof.mp3]