Paredzēts un gaidīts jau pagājušā gada pašā izskaņā, grupas “The Velvet Underground” dalībnieka Džona Keila koncertalbums ‘Circus’ klajā nācis tikai šodien.

Divu disku apjomā ‘Circus Live’ sevī ietver 23 kompozīcijas, kas ierakstītas dažādos Keila koncertos Eiropā, 2004.un 2006.gada koncertturneju laikā. Tāpat kā šajā tūrē, arī ierakstā Keilu uz skatuves pavada Dastins Bojers (ģitāra), Džozefs Kārnss (bass) un Maikls Džeroms (bungas). Otrajā ‘Circus Live’ diskā atrodami arī vairāki skaņdarbi no koncertuzstāšanās Amsterdamā – tajā Keilam palīdz Marks Defenbouss (akustiskās ģitāras, bandžo) un Diantonī Pārkss (bungas).

‘Circus Live’ diezgan gaumīgā “kokteilī” sajaukti gan paša Keila solokarjeras skaņdarbi, kas turklāt, jāuzsver, aptver ļoti plašu periodu, gan daži “The Velvet Underground” ēras opusi. Ar vienu tādu – meditatīvo ‘Venus In Furs’ – arī tiek iesākts šis koncertieraksts, lai jau mirkli vēlāk dotu vietu ar pirmā brīža majestātiskumu teorētiski disonējošai brīvdomībai un eksperimentu garam – ‘Save Us’, ‘Helen Of Troy’ un ‘Woman’ jau demonstrē gluži citu Džona Keila daiļrades šķautni.

Gluži kā pirmā ‘Circus Live’ diska vidū “keivisko” ‘Buffalo Ballet’ nomaina ļoti savdabīga un “Velvet Underground” faniem īpaši rekomendējama ‘Femme Fatale’ versija, kas saplūst ar ‘Funeral Rosegarden of Sores’, tā arī viss ieraksts kopumā “kā pa viļņiem” svaida savu klausītāju pa Keila daudzpusējās, radošās personības ideju augļiem. Kas līdzīgs sakāms arī par otru koncertieraksta disku, kuru ievada rokenrola leģendas Rufusa Tomasa skaņdarbs ‘Walking The Dog’, taču jau otrais diska skaņdarbs ir 13 (!!!) minūtes ilgais ‘Gun’, kurā Keila psihodēliskā dziedāšanas maniere lieliski sadzīvo ar sintētisku “noise” un “ambient” krustojumu sintezatoru izpildījumā, kurā nemitīgi iejaucas dažādi trokšņi, zvaniņu šķindoņa, mutes ermoņiku iespēles, pa veļas dēli vilktas karotes skaņas un citi sadzīvē meklējami skaņu avoti a-la-“Stomp” garā. Kā izrādās vēlāk, viss otrais ‘Circus Live’ disks ir ieturēts “ambient” zīmē – galvenokārt pateicoties Keila mīlestībai pret “dūkoņām” (drone), kā arī koncerta fragmentam no Amsterdamas, kur Keils uz skatuves kāpj vien divu vīru pavadībā, pats uzsvaru liekot uz sintezatoru apkalpošanu. Tā rezultāts dzirdams gan ēteriskajā ‘Zen’ no Keila 2003.gada plates ‘Hobo Sapiens’, gan ļoti netradicionālajā, skumjajā un teju simfoniskajā versijā par ‘Heartbreak Hotel’ tēmu.

[youtube nDe-HcHJsX0 nolink]

Iespējams, tieši vienā brīdī prātā nākošā atziņa, ka “nu jau visa kā ir par daudz!” traucē ‘Circus Live’ nešaubīgi nosaukt par ļoti vērtīgu Džona Keila daiļrades spoguli, lai gan tieši tāds tas arī ir! Divu stundu dubultalbums Džona Keila interpretācijā ir pārvērties par ierakstu, pie kura pavadāms vairāk nekā divkārt tik ilgs laiks, lai spētu kaut ar vienu aci ielūkoties “Keila pasaulē”. ‘Circus Live’ ir gluži kā sarežģītā valodā rakstīts romāns, kurā gribot negribot katra rindkopa jāpārlasa divreiz. Var piekrist, ka šādiem darbiem pastāv risks aizbiedēt kādu daļu savu “lasītāju”. Tiesa, Keila gadījumā šaubos, vai kāds, kas sevi nevēlēsies vismaz nedaudz pieskaitīt Keila vai “The Velvet Underground” cienītāju lokam, pārgalvīgi metīsies Keila muzikālajos eksperimentos. Taču no otras puses – mazākais, uz ko ir spējīgs ‘Circus Live’, ir skaidri formulēt atziņu, ka Džona Keila koncerti “dzīvajā izpildījumā”, visticamāk, ir vārda vistiešākajā nozīmē neatkārtojama un reizē patiesi dīvaina pieredze.

Noklausies:

‘Venus In Furs’
[audio:JohnCale_VenusInFurs.mp3]

‘Buffalo Ballet’
[audio:JohnCale_BuffaloBallet.mp3]

‘Zen’
[audio:JohnCale_Zen.mp3]