Deimona Gova centieni īsteni “springstīniskā” manierē radīt muzikālu pieminekli savai dzimtajai Lielbritānijai liek raustīt plecus visiem mūziķa ārpus Apvienotās Karalistes dzīvojošajiem faniem, kā arī skumju sirdi pierakstīt ‘Born In The U.K’ ierakstiem, kuros forma atklāti dominē pār saturu.
Ar atsauci uz Brūsa Springstīna 1984.gadā tapušo “cieņas apliecinājumu” savai dzimtajai zemei leģendārajā konceptalbumā ‘Born In The USA’, par Deimona Gova ‘Born In The U.K’ nodomiem liecina jau albuma pirmajās minūtēs apspēlētā komponista Edvarda Elgāra radītā britu patriotiskās dziesmas ‘Land Of Hope And Glory’ piedziedājuma melodija, liekot neticīgi nogrozīt galvu – nevar būt, ka biklais un muzikālā ziņā kautrīgais un minimālistiskais “Badly Drawn Boy” būs pievērsies tik pompoziem darbiem kā dzimtās Lielbritānijas apdziedāšanai. Konkrētu atbildi grūti rast –14 dziesmu plašā albuma nosaukumi vismaz pirmajā brīdī nepiedāvā nekādus āķīgus zemtekstus, savukārt plates muzikālā puse gana veiksmīgi ietilpst “Badly Drawn Boy” līdzšinējā fonotēkā. Arī dziesmu tekstos Govs neattālinās no sev raksturīgās savstarpējo attiecību problemātikas, vietumis “starp rindām” ļaujot ieskanēties “māju” vai “atgriešanās” tematikai. Taču kopējo diska noskaņu visprecīzāk raksturo albuma ievadā dzirdamā Gova saruna pašam ar sevi par to, ka “pasaulē taču ir tik daudz skaistuma, vajag tikai uzmanīgāk paskatīties”, kas jau rada pamatīgas aizdomas par ieraksta saturu. Protams, katram mums gadās savas baltās un melnās strīpas, taču brīdī, kad vīrs, kurš ne tikai izskatās nošļucis, bet arī savu dziesmu videoklipus veido uz ielas (‘All Possibilities’), sāk apdziedāt mājas un savu dzimto zemi, nemanot var sākt raustīties pleci. “Badly Drawn Boy” tas, manuprāt, vienkārši nepiestāv. Protams, te var runāt arī par plates producenta – “Lemon Jelly” dalībnieka Nika Frenglena ietekmi, kā rezultātā ‘Born In The U.K.’ ieguvis teju vai rokoperas skanējumu; pieaugusi arī Gova aizraušanās ar klavieru spēli, kura nu caurvij katru diska dziesmu.
Arī diska muzikālais materiāls šīs šaubas nekliedē, gluži otrādi – rodas savdabīga situācija, kad ierakstā, kurā “Badly Drawn Boy” nu nekādi neizklausās vairs pēc sevis, teorētiski viss ir “pa vecam” – nedaudz epohāli skaņdarbi, akustiskās ģitāras komplektā ar klavieru harmonijām, Deimona Gova nogurušais vokāls, vietumis pat ļoti konkrēti jaušamas atsauces uz mūziķa iepriekšējo plati ‘One Plus One Is One’ (‘A Journey From A To B’ prātā atsauc ‘Year Of The Rat’, trūkst vienīgi bērnu kora). Un tomēr – lai arī ‘Born In The U.K.’ muzikālā ziņā iespējams saukt par likumsakarīgu turpinājumu ‘One Plus One Is One’, tomēr iztrūkstošais elements, kā izrādās, sevi pieteicis jau plates nosaukumā. Smieklīgi jau izklausās – kultūras atšķirību dēļ mūziķis vairs neizklausās pēc sevis… Lai arī joprojām neesmu izstaigājis Mančestras ielas un elpojis Vaita salas gaisu, ar muguras smadzenēm jūtu, ka par ‘Born In The U.K.’ visvairāk leposies tieši “Badly Drawn Boy” cienītāji no britu salām. Vēl vairāk – pēc vairākkārtējas diska izbaudīšanas vēlme uzzināt, kā šis ieraksts izklausās savā “dzimtajā “vidē aizvien vairāk urda prātu. Šajā kategorijā uzdevums izpildīts. Tikmēr vairums Deimona Gova pašmāju cienītāju, visticamāk, tāpat kā šo rindu autors, ilgi un dikti meklēs izskaidrojumu savādajai sajūtai, kad kāds mūzikas ieraksts vienlaikus liek tev justies kā mājās, taču ar otru roku norāda uz durvīm…
Noklausies:
Welcome To The Overground
[audio:BadlyDrawnBoy_WelcomeToTheOverground.mp3]
A Journey From A To B
[audio:BadlyDrawnBoy_AJourneyFromAToB.mp3]
The Long Way Round (Swimming Pool)
[audio:BadlyDrawnBoy_TheLongWayRound_SwimmingPool.mp3]