Viena no Lielbritānijas pēdējo gadu potenciālajām pop-dīvām nākusi klajā ar jaunu, akustisku programmu ‘Acoustic Extravaganza’.

Šis cd/dvd komplekts rotaļīgās ‘Suddenly I See’ dziesmiņas autori Keitiju Tunstalli parāda nedaudz citā gaismā. Kā jau to pasaka priekšā plates nosaukums, pilnībā pazuduši masīvie un “lecīgie” dziesmu aranžējumi, kas mūziķes debijas platei ‘Eye To The Telescope’ atnesa citustarp arī nomināciju 2005.gada “Mercury” mūzikas balvai. Tiesa, ja pirmajā brīdī gribas vīpsnāt par šādu skotu dziesminieces Tunstallas soli, tad atmiņā pārcilājot mākslinieces debijas ieraksta motīvus, kļūst skaidrs, ka diži tālu no savām muzikālajām ietekmēm – Šerilas Krovas, Fionas Eplas un Daido – Tunstalla nav aizklīdusi. Kas varbūt nemaz nav tik slikti – vismaz ‘Acoustic Extravaganza’ neatstāj “and-now-for-something-completely-different” tipa plati, kuras visas kā vienu raksturo muzikāli eksperimenti pašu eksperimentu dēļ.

Nieka desmit dziesmu un nepilnu 43 minūšu ilgo plati ievada izteiktās “americana” un kantrī noskaņās veidotais ‘Ashes’, atsaucot prātā vienlaikus gan šī gada sākumā klajā nākušo īra Van Morisona jaunāko kantrī noskaņu plati ‘Pay The Devil’, gan Noras Džounsas virsvadītā projekta “The Little Willies” paštitulēto debijas ierakstu, pie kura ‘Acoustic Extravaganza’ skanējuma laikā prātā nāksies atgriezties ne vienu reizi vien. Tāpat jāpiebilst, ka diskā no jauna, tikai akustiskā versijā atdzimušas arī ‘Universe & U’ un ‘Miniature Disasters’ no Tunstallas debijas plates.

Pēc izteikti amerikāniskā plates ievada skaļruņos ieskanas pirmais potenciālais plates radiohīts – ar Tunstallas debijas plati visvairāk saskanošais ‘Girl & The Ghost’, kuru bez sirdsapziņas pārmetumiem varētu pierakstīt arī jau piesauktās Fionas Eplas diskogrāfijai. Varbūt individuāli, taču piedziedājumā Tunstallas balsī izdodas sadzirdēt arī Nellijas Furtado karjeras sākumposmam raksturīgo raupjumu. ‘One Day’ ievadošā akustiskā basa un ģitāras saspēle rada maldīgu priekšstatu, ka ‘Acoustic Extravaganza’ iekļauta arī “Pixies” megahīta ‘Where Is My Mind?’ kaverversija. Ar retiem izņēmumiem diska otrā puse grimst kvalitatīvās, smeldzīgās un lielākoties neko neizsakošās “americana” balādēs (‘Change’, ‘Universe & U’), pirmoreiz diska klausīšanās laikā prātā iešaujoties domai, ka ‘Acoustic Extravaganza’ varētu būt krietni vairāk tendēts uz Tunstallas sieviešu kārtas auditoriju. Patiešām, bez stereotipiem un apvainošanās, taču piecas no desmit dziesmām dūdot par to, ka mīļotais ir jūdzēm tālu – ir vajadzīgi stipri nervi, pacietība un hronisks bezmiegs, lai šādu ierakstu bez “atslēgšanās” noklausītos vairāk nekā vienu reizi. Situāciju neglābj arī Beka ‘Golden Age’ melanholiskā kaverversija. No otras puses skatoties, tuvojoties “tumšajiem” rudens vakariem un palielinoties sveču un vīraka kociņu pirkšanas rādītājiem lielveikalos – ‘Acoustic Extravaganza’ šajā trio varētu iederēties gluži labi.

Apkopojot visu iepriekš minēto, jāsecina, ka ‘Acoustic Extravaganza’, lai arī neaizraujas ar “iejušanos klausītāja ādā” un piedāvā gana vienveidīgu vakara programmu, tomēr kalpo par pierādījumu tam, ka Tunstalla, ja vien vēlētos, veiksmīgi varētu konkurēt arī pārblīvētajā “adult contemporary”, “alt.country” un “americana” žanrā. Tikai jautājums – vai tad kāds to apšaubīja? Negribas jau “kūkot”, taču ‘Acoustic Extravaganza’ ir visas iespējas uzlikt nopietnu jautājuma zīmi visai turpmākajai “uzlēcošās britu salu popdīvas” Tunstallas karjerai.

Noklausies:

Girl & The Ghost
[audio:KTTunstall_GirlAndTheGhost.mp3]

Miniature Disasters
[audio:KTTunstall_MiniatureDisasters.mp3]

Golden Age
[audio:KTTunstall_GoldenAge.mp3]