Sekojot Lielā Robija piemēram, arī popkultūras “peramais zēns” Džastins Timberleiks izlēmis savu jaunāko, otro studijas ierakstu pasniegt elektroniskās mūzikas valodā.

Varētu izplūst retoriskos jautājumos par to, vai šobrīd strauji pieaugošais 80.gadu nostaļģijas bums nav jau sevi izsmēlis un vai tam gadījumā nevajadzēja palikt tikai apģērbu veikalos, ar pašmērķīgiem un pilnīgi neko neizsakošiem eksperimentiem nepiesārņojot arī mūzikas vidi. Taču par vēlu – šobrīd aizvien vairāk popmūzikas “lielās zvaigznes” ar pašu Madonnu priekšgalā par “savu” sauc tieši pārspīlēti sintētisku deju mūziku a-la 80.gadu manierē.

Ex-“N`sync” zvaigznes Džastina Timberleika jaunākais veikums ‘Future Sex/Love Sounds’, pat pieverot acis uz to, ko mūsdienās iespējams un ko – nav iespējams pārdot mūzikā, kā arī pat nemaz nesākot diskutēt par tēmu “MTV un tā nopelni globālās muzikālās gaumes graušanā”, nav sanācis diez ko veiksmīgs. Mācoties no kolēģu kļūdām, necentīšos pārmest Timberleikam infantilos dziesmu tekstus un meklēt kādu šķipsniņu saprāta tur, kur tā nekad nav bijis, taču, manuprāt, tas nav normāli, kad Džastina Timberleika jaunā albuma recenzijā galvenos komplimentus albuma sakarā nākas veltīt diska muzikālā pavadījuma autoram – tam pašam Timbaland, kas producējis arī Nellijas Furtado visnotaļ atzīstamo “atgriešanās” disku. Vēl vairāk – tas, ko plates skanējuma gaitā dara Timberleiks, drīzāk traucē nevis veicina tā klausīšanos – visur dzirdamo Džastina elsu un žagu dēļ jauno ierakstu grūti paciest ilgāk par kādām 10 minūtēm. Pieņemu, ka ir “sociālās grupas”, kurām izdosies identificēties gan ar ‘Future Sex/Love Sounds’ nosaukumu, gan ar tā stundu un desmit minūtes ilgo horizontālo attiecību propagandu, taču es tas laikam neesmu, lai kā arī censtos. Sasodīts, ja kāds vēlas iegādāties ierakstu, kura pavadījumā mīlēties, pērciet Beriju Vaitu nevis šito elsotāju!

Tāpat jāuzsver jau daudzviet recenzijās Timberleikam pārmestais svaigu ideju trūkums – tā, piemēram, plates pirmais radiohīts ‘Sexy Back’ nu ļoti jau nu atgādina Džastina mūža mīlestības – Britnijas “netīro” deju mūziku dziesmā ‘I`m A Slave 4 U’, savukārt dziesma ‘Summer Love’ epizodēs, kad Timberleiks uzspiedz dažus augstākus toņus, varētu tīri labi iederēties “Destiny`s Child” vai atsevišķi Bijonsī Noulzas ierakstu katalogā. Attiecībā uz albumu kopumā jāteic, ka pat salīdzinot Džastinu pašu ar sevi, jaunajā ierakstā bez pēdām zudis tā emocionalitāte, varbūt pat varētu to saukt par jutekliskumu, kas caurstrāvoja viņa debijas plati ‘Justified’. Šeit viss ir noplicināts līdz seksam un sasvīdušu ķermeņu savstarpējai rīvēšanai. Kas, savukārt, liek paredzēt ‘Future Sex/Love Sounds’ tīri sakarīgu nākotni pasaules deju zālēs – pēc rūpīgākas jaunā albuma noklausīšanās jāsecina, ka pirmajā brīdī baudāmākas šķiet ieraksta balādes, kuru šeit netrūkst, taču, ja runājam par izklaides sfēru, tad jāsecina, ka par tādām dziesmām kā ‘My Love’, ‘Lovestoned’ vai ‘Damn Girl’ mēs vēl dzirdēsim, gribam mēs to vai nē.

Platē atrodami daži viesmākslinieki, sākot ar “will.i.am” no “Black Eyed Peas” teju vai piedauzīgu elsu pārpildītajā dziesmā ‘Damn Girl’ un beidzot ar epizodisku, taču neiztrūkstošu “snūpdoga” parādīšanos plati noslēdzošajā ‘Pose’, ko varbūt varētu nosaukt par lielās devās vispaciešamāko diska epizodi. Tas viss liek neziņā paraustīt plecus brīdī, kad kaut vai vienkāršos vārdos būtu jāsecina, pēc kā tad izklausās ilgi gaidītā Timberleika otrā plate. Nebūtu visu plati caurvijošā elsu, “Oh!”, “Ah!” un citu neartikulētu izsaucienu trokšņu celiņa, vietumis diskā būtu pat iespējams saklausīt kaut ko attāli līdzīgu fankam mistera Prinsa gaumē. Taču savā šībrīža skanējumā ‘Future Sex/Love Sounds’ netiek tālāk par lēta bordeļa uzgaidāmo telpu mūziku.

Noklausies:

‘Lovestoned’
[audio:JustinTimberlake_Lovestoned.mp3]

‘Summer Love’
[audio:JustinTimberlake_SummerLove.mp3]

‘Until The End Of Time’
[audio:JustinTimberlake_UntilTheEndOfTime.mp3]