Ja iespējams vārdam ‘balagāns’ rast kādu pozitīvu nozīmi, tad tā arī visveiksmīgāk raksturotu to, kas darās dueta “OutKast” jaunākajā albumā ‘Idlewild’, kas vienlaikus ir arī skaņu celiņš filmai ar tādu pašu nosaukumu.

Big Boi un Andre 3000 vārdi savu spozmi un vispasaules aktualitāti ieguva līdz ar 2000.gadā izdoto ceturto plati ‘Stankonia’ un, protams, tās megahītu ‘Ms.Jackson’. Pēc trim gadiem sekoja dubultalbums ‘Speakerboxxx/The Love Below’, kas parūpējās par uzreiz vairākiem radiohītiem un singlu topu virsotnes sasniedzošām, megalipīgām melodijām (‘Hey Ya’ vai ‘Ghetto Muzick’, šķiet, ir spilgtākie piemēri), kas arī zināmā mērā attaisno šā ieraksta klātbūtni daudzos mūzikas ekspertu gada noslēguma “best of” topos. Ievērojot regularitāti, pēc kārtējiem trim gadiem nu ierakstu veikalu plauktus sasniedzis kopsummā sestais “OutKast” ieraksts.

Nav nepieciešams būt plašam “OutKast” daiļrades pazinējam, lai varētu piekrist tam, ka puišu radītais mūzikas stilu un žanru kokteilis, kurā iespējams vienlaikus izšķirt tādas gluži nesavienojamas lietas kā, piemēram, bibops un popmūzikas noskaņās ietērpts reps, ir ārkārtīgi vizuāls un paģēr ne tikai krāšņus videoklipus, bet arī, iespējams, ko vairāk. Līdz šādai idejai aizdomājušies arī paši “OutKast”, kā rezultātā hiphopa vidē pazīstamais videoklipu autors Braiens Bārbers radījis muzikālu kinofilmu ‘Idlewild’, kurā stāsts par kāda kluba īpašnieku (Big Boi) un kluba pianistu Persifalu (Andre 3000) ietērpts “aizlieguma ēras” perioda Amerikas (~1840-1930) sociālajā kontekstā. Īsāk izsakoties, “OutKast” videoklips 3 stundu garumā.

Neiesaku puišu nule kā izdoto šās filmas skaņu celiņu klausīties pirms pašas filmas noskatīšanās. Šī šķietami loģiskā un vairākkārt praksē pārbaudītā patiesība kaut kā bija izkritusi no prāta. Tāpat šķita, ka allaž atraktīvie “Outkast” puiši gan jau būs parūpējušies, lai tas, kas tiek dēvēts par filmas skaņu celiņu, vienlaikus būtu gana baudāms arī kā atsevišķs albums. Tomēr tā gluži nav.

Pirmkārt, no filmas muzikālā materiāla droši būtu sanācis kāds lielisks 12 dziesmu, nepilnu 50 minūšu ieraksts ar saujiņu hītu un pāris tā sauktajiem “filleriem”, un par to ik pa brīdim var pārliecināties arī ‘Idlewild’ skanējuma laikā, taču savā šībrīža – 25 skaņdarbu un gandrīz 80 minūšu veidolā tas vienkārši “aizšauj zvaigznēs”. Protams, to mūziķu saraksts, kas pieaicināti albuma/filmas skaņu celiņa tapšanā neprasa liekus jautājumus – Meisija Greja, Snoop Dogg, Lil` Wayne un Sleepy Brown ir zināmākie no vārdiem un lielākoties arī parūpējas par “centrālajiem” albuma hītiem (Snoop Dogg dziesmā ‘Hollywood Divorce’ un Meisija Greja iekš ‘Greatest Show On Earth’, šķiet, arī iezīmē prātā paliekošākos diska mirkļus. Taču “viena pagale nedeg” un albuma nedaudz pārforsētais temps, kad viena trīsminūšu kompozīcija seko nākamajai, ātri vien liek aizmirst visu, par ko vēl pirms brīža esi jūsmojis.

Daži “skeči” iz filmas gan atsvaidzina albuma gaisotni, taču absolūti nav saprotami un bieži “lec” ārā no konteksta. Tiesa, reizumis šāda bezsakarība rada gluži jaunu, amizantu veidojumu, ko sarunvalodā gribētos nodēvēt par “sviestu”, taču šī vārda pozitīvākajā nozīmē – tā tas noticis ar skaņdarbu ‘Makes No Sense At All’, kurš….patiesībā arī ir tāds, kā to saka priekšā dziesmas nosaukums – bezjēdzīgs. Bet jautrs. Un, iespējams, tas ir arī vienīgais iemesls, kāpēc arī neredzējušam pirms pāris nedēļām pirmizrādi piedzīvojušo kinofilmu ‘Outkast’ (atkal jau cerība, ka to tomēr izdosies izdarīt), ir kaut nedaudz aizraujoši mēģināt iedziļināties šajos joku, ritmu, mūzikas stilu ārkārtīgi vizuālajos “salātos”, kas ir grupas “Outkast” jaunākais veikums ‘Idlewild’.

Noklausies:

‘N2U’
[audio:Outkast_N2U.mp3]

‘Hollywood Divorce’
[audio:Outkast_HollywoodDivorce.mp3]

‘Makes No Sense At All’
[audio:Outkast_MakesNoSenseAtAll.mp3]