Turpinot pievērsties salīdzinoši nesen klajā nākušiem šīsvasaras albumiem, kas vai nu pastiprinātā karstuma vai arī tā radītā laika trūkuma dēļ ir paskrējuši ‘gar ausīm’ nemanīti, noteikti jāpiemin ģitārista Robina Gatrija otrais soloalbums, kas ne tikai noderēs saldā ēdiena vietā visiem patiesiem apvienības “Cocteau Twins” cienītājiem, bet, nebaidos teikt, ir šogad līdz šim spēcīgākais pretendents uz gada neaizmirstamākā mūzikas ieraksta statusu.

Tiem, kas, diemžēl, ir palaiduši garām ļoti nozīmīgu mūzikas almanaha lappusi, atgādināšu – Robins Gatrijs ir vīrs, kas atbildīgs par savdabīgo un ne ar ko citu nesajaucamo ģitāras skanējumu “sapņu” popgrupas “Cocteau Twins” melodijās. Var uzskaitīt virkni mūziķu, albumu un pat muzikālo novirzienu (ambient būtu skaļākais piemērs), kuru izaugsmē savu artavu devis Gatrijs.

Uzsākot savu skanējumu ar reverberētu ģitāras tēmu, kas attāli atgādina par apvienības “In The Nursery” skaņu celiņu leģendārajai kinolentei ‘Man With a Movie Camera’, albums ‘Continental’ jau no pirmajām tā minūtēm signalizē par ieraksta divējādo dabu. No vienas puses, jāpiekrīt mūzikas kritiķiem visā pasaulē – ‘Continental’ krietni vien mazāk “rotaļājas” ar “ambient” žanra tematiku, vismaz salīdzinājumā ar plates priekšgājēju, 2003.gadā klajā nākušo Gatrija solodebiju ‘Imperial’.

No otras puses, ne jau nu bez pamata diska recenzijas ievadā minēju vārdus par “saldo ēdienu” grupas “Cocteau Twins” cienītājiem – ‘Continental’ nepilnu 42 minūšu ilgajā skanējumā teju vai pusei skaņdarbu iespējams rast atsauces pašu “Cocteau Twins” daiļradē. Te citustarp ir dzirdamas gan ‘Echoes in a Shallow Bay’ EP vēsmas (Amphora’), gan, piemēram, spēcīga ‘Victorialand’ perioda ietekme (‘Monument’) vai ‘Four-Calendar Cafe’ atskaņas (‘Radiance’).

Protams, Harolda Bada vai Īno “die-hard” fani varbūt arī piebildīs, ka ‘Continental’ vietumis neattaisno uz to liktās cerības un vairums šeit dzirdētu muzikālu vēsmu ir parafrāze par “reiz, sensenos laikos” dzirdēto un plates desmit kompozīcijas savu klausītāju nekur īsti “neved”, savukārt tie, kas rūpīgi izvērtē satura un formas attiecības, varētu piemetināt, ka Gatrija jaunākais veikums nav īsti vārda “albums” cienīgs – tās drīzāk ir impresijas, spilgti impulsi, kas te uzbango, te atkal atslābst. Tas gan, protams, nekādā ziņā neliecina par ‘Continental’ nepabeigtību vai centieniem reizē “spēlēt uz divām vijolēm”. Jo šeit nu šoreiz tiešām ir runa par ārkārtīgi niansētu, daudzslāņainu un spēcīgu ierakstu, kurš prot pārsteigt arī pēc, teiksim, piecpadsmitās noklausīšanās reizes.

Noklausies:

‘Continental’
[audio:RobinGuthrie_Continental.mp3]

‘Monument’
[audio:RobinGuthrie_Monument.mp3]

‘The Day Star’
[audio:RobinGuthrie_TheDayStar.mp3]